No dzīves pirmā brīža reizē ar uzturu un elementāro aprūpi bērnam ir vajadzīga saskarsme ar cilvēkiem, īpaši svarīgs ir emocionālais kontakts ar māti. Tās ir pamatvajadzības, kuru apmierināšana nodrošina bērna normālu fizisko un psihisko attīstību.
Vecāku ilgstoša prombūtne būtiski ietekmē bērna attīstību, Latvijas pašreizējā skolu pieredze liecina, ka vairumā gadījumu ietekme ir negatīva.
21. gadsimtā krasi noslāņojas Latvijas sabiedrība. Daudzi iedzīvotāji dodas meklēt labāk atalgotu darbu ārzemēs, aizbraukušo vidū ir arī bērnu vecāki. Tikai 2006. gadā šo problēmu pamanījusi Latvijas valdība un uzsākusi pētījumu, lai precizētu aizbraukušo skaitu un sakārtotu likumdošanu par aizbildniecībā atstātajiem bērniem. Šī problēma ir aktuāla skolās, jo ne vienmēr skola tiek informēta par pārmaiņām ģimenēs. Skolotāji konstatē negatīvas izmaiņas skolēnu uzvedībā, attieksmē pret mācību darbu un, meklējot cēloņus, pedagogi uzzina, ka skolēnu vecāki devušies uz laiku strādāt ārzemēs.
Pašlaik ārpus Latvijas strādā aptuveni 130 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Statistika liecina, ka tendence cilvēku izbraukšanai strādāt ārzemēs pieaug. Bērni tiek atstāti pie vecvecākiem, radiniekiem, paziņām. Ir gadījumi, kad bērniem jāuzņemas pašiem rūpes par sevi. Bieži vien pusaudži, nepieraduši dzīvot patstāvīgi, ilgodamies pēc vecāku mīlestības, sāk lietot dažādas apreibinošas vielas, piemēram, alkoholu, cigaretes, narkotikas.…