Audzināšanas temats ir plašs kā pasaule. No tās atkarīgi mūsu personiskie uzskati un arī kolektīvie prieki un ciešanas.
Audzināšana var novest pie prieka, miera un gudra rāmuma. Bet tā var arī sašaurināt iespējas, izraisīt slimības un neveiksmes.
Bieži kļūdas tiek maldīgi piedēvētas tuvākajiem audzinātājiem; tas nozīmē problēmu sašaurināt. Ikviens audzinātājs pats ir audzināšanas rezultāts. Audzināšana ir bezgalīga ķēde, un tie reizēm ir traģiski rezultāti.
Valsts līmenī maz tiek domāts par ģimeņu atveseļošanās programmām, to realizāciju dzīvē, kas palīdzētu daudzu ģimeņu saglabāšanai, situācijas uzlabošanai. Maz iz ģimeņu konsultāciju punktu, ne visos sociālajos dienestos ir ģimeņu atbalsta nodaļas. Nesaņemot padomu un atbalstu, daudzām ģimenēm labākais risinājums šķiet – šķiršanās, vismaz vieglākais.Ģimene
Ģimene [4] ir sistēma, kas izveidojusies uz laulības vai radniecības pamata. Ģimenes locekļi šajā sistēmā ir kā elementi, kur katram ir sava loma, kuras atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Psihologi izšķir divus ģimeņu sistēmu veidus:
1.Labvēlīgās un veselīgās ģimenes – funkcionālas.
2.Nelabvēlīgās un neveselīgās – disfunkcionālas.
Funkcionālā ģimene ir elastīga, ar atklātām brīvām savstarpējām attiecībām, ar iespējamām lomu maiņām, skaidri formulētiem ģimenes likumiem. Veselīga ģimene ir vieta, kur izpaužas tuvība un mīlestība. “Mēs” izjūta, kas valda ģimenē, nenorobežo laulātos no ārējās pasaules, tajā brīvi tiek uzņemti draugi un kaimiņi.…
