SECINĀJUMI.
- Bērna gatavošana mācībām skolā ieņem vienu no svarīgākajām vietām bērnu psiholoģijas problemātikā. Pēdējos gados tās nozīmība kļuvusi ļoti aktuāla. Bērna aiziešana uz skolu noslēdz pirmsskolas posmu, izmaina viņa attīstības sociālo situāciju, tāpēc bērnam ir jābūt nobriedušam gan fiziski, gan intelektuāli. Iegūtās pirmsskolas prasmes bērnam dod iespēju izmantot savu pieredzi un mācīties no citiem bērniem, tās palīdz bērnam attīstīt apziņu, ka viņš var izteikt savu viedokli, būt atzīts, apzināties savu un citu cilvēku vērtību.
- Ļoti svarīgs rādītājs bērna gatavībai skolai ir psiholoģiskā gatavība, īpaši prāta spēju attīstīšana, ko sekmē dažādas attīstošās spēles un vingrinājumi. Realizējot dažādas spēles var novērst nepilnības bērna sagatavotībā skolai, tādā veidā sekmējot viņa panākumus tālākajās skolas gaitās. Bērna psiholoģiskā nobriešana ir atvieglojama ar pozitīvās, emocionālās piesātinātības palīdzību. Tas palīdzēs bērnam sevis apzināšanā, izvērtēšanā un, protams, mācību darbā.
- Bērna intelektuālā gatavība skolai ir atkarīga no izziņas procesu attīstības līmeņa, zinātkāres, priekšstatiem un zināšanām par sevi, ģimeni, apkārtni, dabu. Bērnu intelektuālā attīstība tiek sekmēta vingrinoties risināt dažādas problēmas, eksperimentējot, pētot, klasificējot dažādus objektus, lietojot loģiskās spriešanas spējas, izsakot savas domas un uzklausot citu bērnu viedokļus.
- Pirmsskolēna attīstību sekmē individuāla pieeja, skatījums uz bērnu veselumā, vecumposmu un individuālo īpatnību apzināšana un ievērošana, jo ir būtiski saprast, ka nav vienas pareizas atbildes, kas jāiegūst vai jāpanāk no bērna. Atbilde ir allaž saistīta ar individuālo pieredzi, un tā ir atšķirīga.
- Rotaļa ir galvenā bērna darbība un dzīvesveids. Tā vienlaikus ir bērna pašizpausmes, pašattīstības, pašdarbības forma, netiešs audzināšanas un mācību līdzeklis. Ikvienā rotaļas darbībā ir paslēpts kāds intelektuāls uzdevums, kas katram bērnam ir svarīgākais personīgo sekmju nosacījums, un viņa saikne ar pārējiem rotaļu biedriem. Uzdevumu risināšanā ir nepieciešama prāta un gribas piepūle, bet tā sniedz bērnam arī apmierinājumu. Rotaļas ir brīvas no didaktisma, pozitīvas emocijas aizsargā bērnu no intelektuālas pārpūles. Bērns mācās no rotaļām, to laikā iegūtās prasmes ir sākumposms bērna domāšanas attīstībai, kas tālāk izpaužas bērna runā, secinājumos, spriedumos, tādējādi varu apgalvot, ka rotaļa ir efektīvs ceļš veiksmīgai bērna sagatavošanai skolai.
- Ģimene ir pirmā vide, kurā attīstās un veidojas bērna personība, un tikai pēc tam tā turpina paralēli pilnveidoties ģimenē, bērnudārzā, skolā. Nozīmīga bērnu intelektuālā sagatavotībā skolai ir ģimenes iekšējai saskarsmes sistēmai, pieaugušo vēlmei darboties ar savu bērnu, nododot viņam savu pieredzi, uzskatus, atmiņas. Bērnu veiksmīgu aiziešanu uz skolu nosaka vecāku emocionālais kontakts ar bērnu, uzmanība, atzinība, ieinteresētība.
- Pētot uzmanības noturību, secināju, ka uzmanība iekļaujas jebkurā psihiskā procesā, tāpēc tā arī pilnveidojas dažādos bērnu psihiskās darbības veidos, kurus saprātīgi vēlams organizēt man- pedagogam, gan vecākiem darbojoties ar savu bērnu. Būtisks nosacījums ir bērna aktīva darbošanās, kuras rezultātā bērns nonāk līdz secinājumam, atrisinājumam.
…