8. Nobeigums
Vazopresīns ir peptīdhormons, kuru producē hipotalāms, bet sistēmiskajā asinsritē izdala hipofīzes mugurējā daiva. Hormonam ir divi sistēmiskie efekti: urīna koncentrācija (antidiurētiskais efekts) un sistēmiska pretestības asinsvadu konstrikcija, kas provocē arteriāla spiediena paaugstināšanos. Vazopresīna kā sistēmiskā hormona mērķšūnas ir: pretestības asinsvadu gludā muskulatūra (V1A receptori atrodas gludajās muskuļšūnās), nieru kanāliņu epitēlijs (V2 receptori atrodas nieru savācējkanāliņu epiteliocītu bazolaterālajā plazmalemmā).
Vazopresīna cikliskā struktūra (–S – S – saite starp 1. un 6. pozīcijā novietoto Cys), nosaka tā īpašības. Biosintēze notiek hipotalāma kodolos, kur hormons veidojas kā liela prekursora molekula – prepropresofizīns (preprovazopresīns), metabolizēšana – pārsvarā nierēs un aknās.
Vazopresīna loma organismā galvenokārt ir nodrošināt nātrija regulāciju un ūdens transportu cilvēka (un citu zīdītāju) nierēs, kā arī līdzdalība arteriālā spiediena regulācijā; hormona sekrēcijas izmaiņas var izraisīt nopietnas saslimšanas – hipersekrēcija izraisa SIADH, bet hiposekrēcija vai mērķorgāna nespēja atbildēt uz stimulu – bezcukura diabētu.
…