Vasilija Kandinska teorētiskie principi, daiļrades raksturojums. Darbība apvienībā "Zilais jātnieks". Ietekme uz abstrakcionisma izveidi

Viņš aizceļoja uz Šveici un Zviedriju kopā ar Munteru un pavadīja tur gandrīz divus gadus, bet atgriezās Maskavā 1916. gada sākumā, kur apprecēja carista meitu Ņinu Andrejevu. 1921. gadā, kad arhitekts Valters Gropius uzaicināja Kandinski uz Vāciju pasniegt Veimāras Bauhaus mākslas skolā, viņš piekrita, pārvācās uz Berlīni kopā ar savu sievu un pieņēma Vācijas pilsonību 1928.gadā. 1926.gadā V. Kandindkis publicēja savu otro teorētisko darbu ‘Point and line to plane’ jeb ‘Punkts un līnija plaknē’, kas izcēla viņa idejas par gleznojuma zinātni.
Kad Nacisti aizslēdza Bauhaus skolu 1933. gadā, V. Kandinskis bija spiests pārvākties uz Franciju, kur arī palika visu savu atlikušo dzīvi. Kandinskis mirst 1944. gada 13. decembrī Francijā, neilgi pēc savas 88 gadu dzimšanas dienas. Viņa iesākto mākslas redzējumu turpina tādi mākslinieki kā čehs Kupka, vācietis Mondriāns un citi.
Teorētiskie principi
Vasilija Kandinska krāsu un formu analīze radusies nevis no vienkāršas ideju-asociāciju virknes, bet gan no mākslinieka iekšējās pieredzes. Viņš ir pavadījis daudzus gadus veidojot abstraktus un bagātīgus mākslas darbus, strādājot ar krāsu un formu, nenogurstoši meklējot viņa paša subjektīvo redzējumu. Vasilijs Kandinskis būtiski pievērš uzmanību sinestēzijai jeb tam kā redz skaņu un dzird krāsu, tādā veidā uz audekla paužot savu subjektīvo pārdzīvojumu. Šādu subjektīvo pieredzi spēj uztvert jebkurš, ne zinātniski objektīvu, bet iekšēju un subjektīvu. V. Kandinskis caur spējo ģeometriskumu rāda skatītājam to, ko viņš savādākā izpildījumā jau ir radījis jeb sajutis. Tas nav nosodījums, drīzāk līdzjušana. …