Darba „Maskava I (Sarkanais laukums)” analīze
Kandinska radošie periodi sagādājuši simtiem dažādu darbu, tomēr, galvenokārt abstrakcijas stilā radītie ir ieguvuši atpazīstamību pasaulē. Liela daļa mākslas darbu, diemžēl, tika iznīcināta kara periodā Vācijas teritorijā neļaujot izpētīt kādu Kandinska radošās izpausmes posmu, taču atstātais mantojums ir pietiekami liels, lai spētu radīt priekšstatu par mākslinieka ģenialitāti. Kandinska teorētiskie darbi palīdz izprast viņa radītā mākslas stila iezīmes un ietekmes to radīšanas laikā.
Viens no zināmākajiem Kandisnka darbiem „Maskava I (Sarkanais laukums)” (Moscow I. Red square, 1916) tapis vienā no pasīvākajiem mākslinieka periodiem. Atgriežoties Maskavā 1914 gadā, Kandinskis nejuties labi un depresijā nav spējis neko uzgleznot. Ap 1916 gadu viņš atsācis savus radošu darbu ar vēlmi attēlot savu dzimto pilsētu Maskavu. Lai arī viņš vēl aizvien centies papildināt un noslīpēt savu abstrakcijas stilu, šajā darbā Kandisnkis ir notvēris pilsētas dvēseli.
Apskatot tuvāk gleznu, rodas iespaids, ka mākslinieks ir centies attēlot Maskavu iekļaujot visus tās raksturojošos elementus – pilsētas lielumu, māju daudzumu, cilvēkus, baznīcu, skaistumu un visu daudzveidību. Šajā darbā viņa dzimtā pilsēta ir kā maza pasaule, kas spēj sevi uzturēt un ir laimīga ar savu haotisko raksturu. Gleznas noskaņa ir daudzvedīga – tā izstaro gan mieru un labestību, gan satraukumu un mīlestību. Darbā arī iezogas ārpasaule un Maskavai neraksturīgā daba un putni fonā.
Šķiet, Kandinskis ļoti piedomājis un radījis sev raksturīgo krāsu gammas un skaņas kopumu. Vērojot darbu rodas sajūta, ka pilsēta griežas noteiktā ritmā un krāsas ir tās, kas nosaka notis un skaņdarba ritējumu. Krāsas norāda gan uz miera tveršanu (zilie toņi), gan uz satraukumu (sarkanie toņi) – krāsu gamma variē līdz pat melniem un baltiem toņiem. Tāpat redzama viņa garīguma izpausme - baznīcu torņi itkā simboliski norāda uz pilsētas svētumu un darba garīgumu.
…