Vasilija Kandinska teorētiskie principi, daiļrades raksturojums

1939. gadā Kandinskis pameta Vāciju un devās uz Parīzi, kur kādā no Parīzes piepilsētām (Neuilly-sur-Seine) kopā ar sievu viņi nodzīvoja mierīgu mūžu. Pēdējā Parīzes daiļrades posmā Kandiska mākslā parādījās dažādu daiļrades periodu formu sintēze.
Ģeometriskās formas tika attēlotas līdztekus organiskām formām. Strikta likumu ievērošana deva vietu poētiskai fantāzikai. Atkal parādījās figuratīvas alūzijas "Trīs vienkrāsaini varoņi" (1942), no pēdējo gadu nozīmīgākajiem darbiem pieder "Kompozīcija IX" (1936) un "Kompozīcija X" (1939).
Īsi pirms otrā pasaules kara sākuma, Kandinsku pāris ieguva Francijas pilsonību. Kandinskis nomira 1944. gada 13. decembrī Parīzes piepilsētā (Neuilly-sur-Seine) no asiņu izplūduma smadzenēs.
Kandinskis bija viens no izcilākajiem XX gadsimta māksliniekiem. Savā daiļradē viņš iezīmēja pārrāvuma posmu, kurš balstījās uz priekšmetisko formu aizstāšanu ar abstraktu krāsu un formu spēli. Tradicionālas perspektīvas vietā viņš piedāvāja jaunas telpas izpratni. Kaut gan lielākā Kandinska darbu daļa balstās rūpīgi pārdomātā kompozīcijā un automātisma koncepcija viņam bija sveša, viņš bija abstraktā ekspresionisma aizsācējs mākslā. Vienlīdz nozīmīgi bija Kandinska teorētiskie traktāti, kuru aizskāra plastisko mākslu un mūzikas problēmu, kā arī analizēja atsevišķu formu psiholoģisko ietekmi.

…