Vasilija Kandinska daiļrades raksturojums

1930.to gadu vidū nacistu politikas dēļ Kandinskis pameta Vāciju, dodoties uz Franciju. Parīzē apstākļi spieda dzīvot noslēgti. Nelielajā dzīvoklī iekārtojis savu darbavietu, bagātināja darbos izmantotos elementus. Abstraktā māksla vēl nebija iemantojusi savu vērtību starp citiem mākslas virzieniem, stiliem, jo īpaši ģeometriskā, lai gan „Kandinskis Vācijā bija ievadījis pieaugošo interesi par formas problēmām, kam gandrīz neizbēgami vajadzēja modināt jaunu aizrautību ar abstraktās glezniecības eksperimentiem” . Tā joprojām bija inovatīva – avangarda; mākslas „modē” dominēja impresionisms un kubisms.
Kandinskis nebija pirmais mākslinieks, kura darbos redzamas abstrakcionisma pazīmes, arī līdz 20. gadsimtam bija mākslinieki, kuri tiecās pēc realitātes dziļākiem slāņiem, piemēram, 19. gadsimta beigās Džeims Vistlers, Kamills Koro – abi pievērsa uzmanību krāsu vizuālajam rezultātam nevis objekta attēlojumam. Kā arī daudzi apcerēja abstrakcionisma iespējas mākslā. Tomēr Kandinskis ir „vienīgās abstraktās mākslas radītājs, kura tieši nav ietekmējusies no kubisma” , viņš ir pirmais gleznotājs, kura darbā „nav neviena atpazīstama objekta” . Šādā savā sākotnējā formā abstrakcionisms pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam, tikai 20. gadsimta II pusē kļūstot par centrālo, dominējošo virzienu.
Līdzīgi saviem domubiedriem, Kandinski fascinēja māksla, kas būtu balstīta „garīgumā”. Lieki teikt, ka tādējādi tiek noliegta priekšmetiskā māksla, reālisms un centrā izvirzīta subjektīvas izjūtas un pārdzīvojumi, impulsi un improvizācijas, kas rodas no zemapziņas (neapzinātā). Kandinska teorijas un darbi ir pirmie piemēri bezpriekšmetiskā abstrakcionisma virzienam, kas parādījās 20. gadsimta 30. gados. Kandinska „tīrais” abstrakcionisms ietekmēja ne tikai ASV avangarda mākslu, bet arī turpmāko Eiropas modernās mākslas attīstību 20. gadsimtā.
…