Latvija kļuvusi par visai nozīmīgu rapšu audzētāju – to platības aizņem 1,6% no ES kopējām rapšu platībām, bet to kopievākums 2007. gadā – ap 1%, un tas bijis 12. lielākais ES. Tiesa, kontinenta dienvidos esošajās valstīs rapšus audzē ļoti maz vai neaudzē vispār. Šī kultūra attīstās arī ES kopumā, un 2007. gadā platības palielinājušās par 13,6% ( sakarā ar pasākumiem biodegvielas ražošanas veicināšanai u.c.). Tā kopējās rapšu platības ES 2007. gadā sasniedza ap 6,05 milj. ha. Apmēram 25% no tām atrodas Francijā un Vācijā, 13% - Polijā, un 10% - Lielbritānijā. Īpaši straujš rapšu platību pieaugums novērots Dānijā un Ungārijā – par 58%, arī Polijā – par 27%. Lietuvā kāpums ir par 16%, bet Latvijā provizoriskie statistikas dati uzrāda tikai 9%. Savukārt Somijā novērots pat platību kritums par 17%.
Latvijā 2007. gadā rapšu ražība ievērojami palielinājusies – par 37% ( sasniedzot 19,9 cnt/ha), bet galvenajās ražotājvalstīs konstatēts pat neliels kritums ( izņemot Poliju, kur saglabājies iepriekšējais līmenis). Tā, piemēram, Vācijā rapšu ražība samazinājusies par 8%. Tādēļ arī rapšu kopievākums ES nav ievērojami audzis ( dati par visām valstīm vēl nav apkopoti) (Vēvers. A. 2008.).
Latvijā 2005.gadā palielinājušās gan ziemas gan vasaras rapša sējplatības – attiecīgi par 7.7 tūkst. ha jeb par 51.0% un par 9.3 tūkst.ha jeb par 23.6%, vienlaicīgi pieaugot arī vidējai ražībai no 1 ha līdz 28.4 cnt ziemas rapsim un 16.7 cnt vasaras rapsim. Rapša kopraža pieaugusi par 42.1 tūkst.tonnu jeb par 40.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Rapša sējplatības 2007. gadā tās ir sasniegušas 99.2 tūkst ha, tas ir par 16.0 tūkst.ha vairāk nekā 2006. gadā, tai skaitā ziemas rapša platības palielinājušās par 23.5 tūkst.ha, toties vasaras rapsim samazinājušās par 7.5 tūkst.ha.…