Vasaras kviešu agrotehnika, tās izmaksas un iegūtās produkcijas pārstrāde

Kvieši mūsdienās ir viens galvenajiem kultūraugiem. Ir sastopamas kviešu sugas, kas aug savvaļā. Kvieši ir otrs populārākais lauksaimniecības augs pasaulē pēc rīsiem. Kviešu izcelsmes vieta ir Āzijas dienvidrietumi. Pirmos tos iemācījās audzēt Turcijas austrumos aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu. Tikai pirms pieciem tūkstošiem gadu kvieši aizceļoja tālāk pasaulē un sasniedza arī Eiropu.
Vasaras kviešus audzē zonās ar kontinentālāku klimatu, kur ziemas kviešu audzēšanai ir augstāka riska pakāpe un vasaras periodā ir lielāka aktīvo temperatūru summa un vairāk Saules radiācijas. Šādos apstākļos audzētajiem vasaras kviešu graudiem ir augstāki kvalitātes rādītāji, no tiem iegūtiem miltiem - labākas cepamīpašības.
Vasaras kvieši cero mazāk un ir prasīgāki augsnes un barības vielu nodrošinājuma ziņā kā mieži. Spēcīgi reaģē uz nepietiekamu mitruma daudzumu. Stabilākas ražas var iegūt neitrālās vidēji smaga vai vieglāka smilšmāla un mālsmilts augsnēs. Latvijā ziemas kvieši labāk spēj izmantot pavasara augsnes mitrumu un tie ir ražīgāki salīdzinājumā ar vasaras kviešiem.
Kvieši ir plaša patēriņa pārtikas produkts. Kviešos ir augsts olbaltumvielu saturs un B grupas vitamīni, kas stiprina organisma imunitāti un veicina vielmaiņu. Tie ir lielisks enerģijas produkts ar augstu bioloģisko aktivitāti un īpaši maigu garšu. No kviešiem gatavo miltus, no kuriem savukārt cep maizes produktus, arī cepumus, kūkas, gatavo brokastu pārslas, makaronus un tā tālāk. No kviešiem fermentācijas procesā iegūst arī alu, degvīnu un biodegvielu (Brēmanis, 2010; ).…