Vasarāji

Agrotehnika.
Vasaras kvieši (1.att.) jāsēj augsnē, kas rudenī dziļi uzarta.
Sējot vasaras kviešus pēc ziemājiem, rugaini loba 4 – 5 cm dziļi un pēc 2 – 3 nedēļām ar priekšlemešu arklu uzar 20 – 22 cm dziļi. Vārpatainu vai citādi nezāļainu lauku rudenī ar šķīvju lobītāju loba divos virzienos 8 – 10 cm dziļi, sagraizot vārpatas saknes. Kad parādās jauni vārpatas asni, lauku ar priekšlemešu arklu dziļi uzar. Ja laukā ir usnes, mīkstpienes u. c. nezāles, tad lauku dziļi loba ar lemešu lobītāju, kas šīs nezāles labāk nogriež. Pēc tam lauku dziļi uzar. Seklai aramkārtai rudenī var uzirdināt arī apakškārtu, neuzvēršot virspusē.
Pavasarī, tikko vagu skausti apžuvuši, rudens arumu nošļūc vai noecē, lai taupītu mitrumu. Tad lauku kultivē 1 – 2 kārtās 8 – 10 cm dziļi un ecē.
Ja no pēdējās kultivēšanas un ecēšanas līdz sējai pagājušas vairāk nekā 2 – 3 dienas (lietus gadījumā), tad lauks sējai jāsagatavo, no jauna kultivējot vai noecējot. Pēdējo reizi lauku kultivē sēklas iestrādes dziļumā.
Mēslošana.
Vasaras kvieši ir prasīga kultūra. Vasaras kviešiem vajadzīgs vispusīgs mēslojums – tos parasti nemēslo ar kūtsmēsliem, bet audzē pēc rušināmaugiem u. c., kam doti kūtsmēsli 30 – 40 t/ha
Vasaras kviešiem parasti dod:
• 3 – 4 cnt / ha superfosfātu
• 1, 5 – 2 cnt / ha kālija hlorīdu
• 1 – 1, 5 cnt / ha amonija nitrātu
• 3 – 5 cnt / ha kaļķu. Slāpekļa minerālmēslu vietā var dot 5 – 10 t / ha vircas.
Sēklas sagatavošana.
Pirms sējas, vasaras kvieši obligāti jākodina.

…