Kvalifikācijas darba uzdevums ir vispārēji aprakstīt komercdarbības būtību, kā arī makro un mikrovides ietekmi uz uzņēmuma attīstību un raksturot VAS „ Latvijas Pasts” darbību, struktūru, mērķus, funkcijas un vēstuļu korespondences pakalpojuma attīstības iespējas konkurences apstākļos, jo katrs uzņēmums darbojas noteiktā konkurences vidē, kur vienmēr notiek cīņa par pircēju
Mūsdienas notikumi un procesi, kas veido vidi ap mums, mainās ļoti strauji: attīstās tehnoloģijas, paātrinās informācijas aprites ātrums. Tas izraisa cilvēku dzīves ieradumu maiņu. To labi var redzēt, sarunājoties ar datora palīdzību vai saņemot apsveikumu SMS veidā uz mobilā tālruņa ekrāna. Mainās arī uzņēmumu darbība, mainās klienta vajadzības, rodas jaunas idejas.
Latvijas komercdarbība ir ļoti izplatīta darbība, ko veic privātpersonas, uzņēmumi vai organizācijas, kuri darbojas uzņēmējdarbības vidē, ražo un pārdod preces, sniedz pakalpojumus un cenšas apmierināt klienta vajadzības peļņas gūšanas nolūkā, un, tāpat kā visi uzņēmumi, VAS „Latvijas Pasts”, cenšas saviem klientiem piedāvāt arvien kvalitatīvākus pakalpojumus un paaugstināt apkalpošanas līmeni, būt konkurētspējīgam un vienmēr apmierināt klienta vajadzības, sniedzot dažāda veida apjomīgos pasta pakalpojumus, kuri būs pieprasīti vienmēr.
Kvalifikācijas darbā tiek pielietoti tādi saīsinājumi:
EKA – Elektroniskais kases aparāts;
VAS – Valsts akciju sabiedrība;
LR – Latvijas Republika;
MK – Ministru kabinets;
PVN – Pievienotās vērtības nodoklis;
ES – Eiropas Savienība.
Juristi par otru svarīgāko Latvijas Republikā privāttiesības regulējošo tiesību aktu pēc Civillikuma juristi ir nodēvējuši Komerclikumu.
Latvijā Komerclikums tika pieņemts 13.04.2000. gadā, un, 20.12.2001. gadā ir pieņemts „Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”, bet jau 2005. gada 1. janvārī spēku zaudēja 12 dažādi iepriekš pieņemti likumi, daudzi lēmumi un noteikumi, kuri līdz šim regulēja iedzīvotāju, valsts un uzņēmumu ekonomisko darbību, precīzāk – uzņēmējdarbību Latvijā.
Pārējas posmā tiek lietoti divi termini „uzņēmējdarbība” un „komercdarbība”, ar terminu „uzņēmējdarbība” saprot terminu „komercdarbība”.
„Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem”1
Komerclikuma galvenā nozīme: tas sakārtos daudzveidīgas komercdarbības formas Latvijā, piemērojot tās komercdarbības dinamiskajam raksturam; precizēs uzņēmuma vadītāju atbildību; izveidos stabilāku kreditoru un aizsardzības sistēmu komercdarbībā.
Lai sāktu uzņēmējdarbību, nepieciešama drosme ieguldīt savus līdzekļus mērķa sasniegšanai, „ciņa” ar konkurentiem. Vārds uzņēmējdarbība liecina, ka cilvēkam jābūt uzņēmīgam. Sākot uzņēmuma veidošanu, nepieciešams visu rūpīgi pārdomāt un izplānot.
Komerclikumā termins uzņēmums ir definēts šādi: „Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciskā vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai”.2
Citā avotā es atradu citu definējumu terminam „uzņēmums”:
„Uzņēmums ir saimnieciskā vienība, kas sniedz pakalpojumus vai ražo preces tirgus vajadzībām un orientē savu darbību uz peļņas gūšanu, piemēram, rūpnīca, veikals, banka.3
Uzņēmums var apvienot noteiktas grupas pēc vairākām pazīmēm:
1.pēc lieluma: lielie, vidējie un mazie uzņēmumi;
2.pēc īpašuma formas: privātie, valsts un jauktā īpašuma uzņēmumi;
3.pēc atbildības: pilnas un ierobežotas mantiskas atbildības uzņēmumi;
Pilna mantiska atbildība nozīmē, ka par uzņēmuma saistībām atbild īpašnieks – sākumā ar to īpašuma daļu, ko viņš ieguldījis uzņēmumā, bet , ja ar šo īpašumu parādu dzēšanai nepietiek, tad arī ar savu personisko, tai skaitā sadzīves īpašumu.
Ierobežota atbildība nozīmē, ka par uzņēmuma saistībām tā īpašnieks atbild tikai uzņēmumā ieguldītā īpašuma daļu, bet neatbild ar savu personisko īpašumu.
4.pēc nozares specializācijas: ražošanas, pakalpojumu sniegšanas, komerciālie, konsultatīvie, finanšu uzņēmumi un citi;
5.pēc organizatoriski tiesiskās formas: individuāli komersanti, („komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercdarbība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība))”4, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības un komandītsabiedrības. …
