Kopš seniem laikiem ir pazīstama vārdu apkopošana tulkojošās vārdnīcās, kas ļoti uzskatāmi rāda leksikas savdabību dažādās valodās. Ar konkrētu vārdu reģistrējumiem vārdnīcas dod arī vistiešāko pārskatu par izraudzītā vārdu krājuma apjomu, piemēram, divsējumu Latviešu - krievu vārdnīcā (1979-1981 ) ir ievietoti apmēram 53 000 vārdu, Krievu - latviešu vārdnīcā (1959) - apmēram 84 000 vārdu (I sējumā - 43 000, II sējumā – 41 000). Vārdnīcās ievietoto vārdu daudzums parasti ir mazāks par valodā esošo vārdu krājumu, jo vārdnīcu izveidē tiek ievēroti noteikti vārdu atlases principi.
No latviešu vispārīgajām vārdnīcām visplašāk ir pārstāvētās tulkojošās vārdnīcas. Ar tām arī sākas latviešu leksikogrāfija. Praktiskās nozīmības dēļ tulkojošās vārdnīcas ir līdz šim visplašāk sastopamais vārdnīcu tips vispār un arī latviešu leksikogrāfijā. Latviešu leksika tulkojošās vārdnīcās visbiežāk sastatīta ar vācu un krievu leksiku. To nosaka vēsturiskie apstākļi, jo ar šīm tautām latviešus saista vistiešākie sakari. Ar tulkojošām vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcām XVII gadsimtā sākas latviešu leksikogrāfija…