Vardarbības cēloņi - psihiskas slimības

Vardarbība ir apzināta fiziska spēka vai varas pielietošana pret personu, personas grupu vai pat veselu kopienu, lai panāktu noteiktu uzvedību, neievērojot šīs personas, grupas vai kopienas vēlmes, intereses un tiesības. Vardarbība sevī var arī neietvert fiziska spēka pielietojumu. Bieži vardarbīgās puses mērķu sasniegšanai pietiek tikai ar fiziskas izrēķināšanās piedraudējumu. Vardarbības rezultātā tiek panākta pakļautās personas vai personu grupas uzvedības maiņa vai noteiktas uzvedības saglabāšana, ja to vēlas vardarbīgā puse. Vardarbības sekas var būt gan fiziski ievainojumi, psiholoģiska trauma, materiāli zaudējumi, kā arī nāve. Vardarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem ir viens no visizplatītākajiem vardarbības veidiem un tā var notikt gan starp svešiniekiem, gan starp pazīstamiem un par ļoti tuviem cilvēkiem. Ar jēdzienu “vardarbība ģimenē” tiek saprasta vardarbība tieši starp tuviem cilvēkiem – laulātajiem, radiniekiem, vecākiem un bērniem, pāriem, starp kuriem pastāv intīmas attiecības. Civilprocesa likumā paredzētā pagaidu aizsardzība pret vardarbību aizsargā tos cietušos, kur cietuši no tuvu cilvēku vardarbības, jo šajos gadījumos visbiežāk notiek atkārtota vardarbība, kā arī cietušais var atrasties pastāvīgā apdraudējumā no varmākas. Vardarbībai var izšķirt vairākus veidus pēc tās izpausmēm un sekām – fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, emocionāla vardarbība, ekonomiska vardarbība un vajāšana. Visbiežāk ģimenes vardarbībā cietušie piedzīvo vairākus vardarbības veidus, kas var notikt secīgi, kā arī vienlaikus, piemēram, sitienu pa seju var pavadīt arī aizskaroši un pazemojoši apvainojumi.