Vardarbība

1. Teorētiskā daļa
Vardarbība ir cilvēka uzvedības forma. Vardarbība ir īpašs attiecību veids, kā cilvēki var attiekties viens pret otru.
Vardarbība pēc būtības ir jebkāda darbība, kas ir vērsta pret kādu indivīdu, lai nodarītu tam fizisku, materiālu vai morālu kaitējumu.
“…Vardarbība ir prettiesiska fiziska vai psihiska vienas personas iedarbība uz otru, kā rezultātā, nodarot fiziskas vai psihiskas ciešanas, tiek pārkāptas personas tiesības un neaizskaramība.”1
Izdala vairākus vardarbības veidus:
• Fiziskā vardarbība
• Emocionālā vai psiholoģiskā vardarbība
• Izvarošana
• Sociālā vardarbība
„Fiziska vardarbība - bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu.” „Fiziskā vardarbība ir fiziska spēka vai dažādu veidu draudu pielietošana attiecībā uz indivīdu vai sociālo grupu ar mērķi uzspiest savu gribu.”
Tātad fiziskā vardarbība izpaužas kā tieša iedarbība uz otra cilvēka organismu (fiziska ietekmēšana – sišana, spīdzināšana u.tml.), kā rezultātā cilvēkam tiek sagādātas fiziskas sāpes, ciešanas, tiek nodarīti miesas bojājumi vai kaitēts cilvēka veselībai.
Emocionālā vai psiholoģiskā vardarbība izpaužas kā iedarbošanās uz cilvēka psihi – iebaidīšana, draudi (piemēram, fiziski izrēķināties, izpaust kādu personisku informāciju), kliegšana, apsaukāšanās, pazemošana.
Izvarošana izpaužas kā otras personas pakļaušana seksuāla rakstura attiecībām bez viņa piekrišanas, otra cilvēka seksuāla izmantošana piespiežot ar varu.
Savukārt, ar sociālo vardarbību saprot vardarbību, kuru izdara valsts institūcijas (piemēram, sūtot no vienas amatpersonas pie otras un tā uz riņķi, vazājot pa institūcijām un nesniedzot atbildi).
…