Sākumā, kad domāju par projekta darba izstrādāšanu, es domāju, ka rakstīšu par Latvijas bērnunamiem, bet tā kā par šo tēmu nedabūju to, ko gribēju, es nolēmu rakstīt par vardarbību, kas arī ir mana projekta darba tēma.
Sākot šo darbu, es vēlējos uzzināt par to, kas īsti ir vardarbība un par to, no kura brīža var sākt domāt, ka tā tiešām ir vardarbība.
Man šķiet, ka vardarbība Latvijā ir ļoti izplatīta problēma gan pret bērniem, gan sievietēm un ari pret pārējiem cilvēkiem. Manuprāt, visizplatītākā ir tieši vardarbība pret bērniem un arī pret sievietēm, bet vairāk tomēr pret bērniem. Tas, manuprāt, ir tāpēc, ka bērni ir visneaizsargātākie. Bērni nemāk vēl tā aizstāvēt sevi un baidāt runāt par to, ka viņiem tiek darīts pāri.
Arī ar sievietēm ir līdzīgi – viņas baidās stāstīt, ka pret viņām izturas slikti un pats ļaunākais, ka viņas sāk vainot sevi.
Vēl viena problēma kāpēc, manuprāt, vardarbība nemazinās un to upuri par to nerunā ir tas, ka nav informācijas par to, kur var griezties pēc palīdzības tie cilvēki, kas cieš no vardarbības.
Savā darbā centīšos apkopot informāciju par vardarbību, intervijas, diskusijas utt.
Darba mērķi:
1.uzzināt, kas īsti ir vardarbība;
2.uzzināt, kā izpaužas vardarbība;
3.uzzināt, kur meklēt palīdzību no vardarbības cietušajiem cilvēkiem;
„Vardarbība ir personas tiesību uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu un fizisko un garīgo integritāti pārkāpums, kas kā tāds rada šķērsli tās pilnvērtīgai attīstībai.”
/ Eiropas parlamenta ziņojums. 1994.g. /…
