Vardarbība. Šo vārdu var izprast tik dažādi. Viens izprot tikai nežēlīgu, fizisku izrēķināšanos, cits saprot ne tikai fizisku, bet arī morālu vardarbību. Cits atkal nespēj saskatīt vardarbību pat tur, kur tā ir skaidri redzama. Vardarbība ir divu vārdu salikums – vara un darbība, respektīvi, piespiest kādu darboties savā labā, otram to negribot.
Bieži vien vardarbīgas attiecības ir redzētas tikai televīzijā ziņu sižetos vai filmās, ir dzirdēti skandāli aiz sienas un nākamajā rītā ieraugāms kaimiņienes neveiksmīgs mēģinājums nopūderēt zilumu zem acs, un tomēr tie ir ne tikai stāsti, bet kāda cilvēka traģēdija.
Sabiedrībā valda uzskats, ka cilvēka drošība visvairāk tiek apdraudēta uz ielas, taču sievietes biežāk cieš no vardarbības savās mājās. Mēs dzīvojam stereotipu pārpilnā pasaulē. Ļoti daudzi joprojām uzskata, ka tas, kas notiek ģimenē ir tikai ģimenes lieta un to nevajag „nest uz āru”. Sievas regulārā iekaustīšana ir ģimenes lieta, ja vien tas, protams, netraucē kaimiņu mieru.
Latvijā trūkst informācijas par to, cik izplatīta ir vardarbība pret sievieti ģimenē, izņemot to, ko piedāvā krīžu cents „Skalbes”, un līdz ar to nav iespējams apzināties faktisko situāciju un analizēt tendences. Rīgas pašvaldības policijas 2005 g. pārskats rāda, ka tā saucamie „konflikti ģimenēs” ieņem pirmo vietu gan pēc izsaukumu skaita dežūrdaļā (16.42%), gan policijā saņemtajiem iesniegumiem (ap 6 tūkst. iesniegumiem gada laikā).…