Bērns pirmos iespaidus par to, kas viņš ir pats un kāda ir pasaule ap viņu, saņem jau zīdaiņa vecumā ģimenē. Šie iespaidi nav pārejoši, tie iespiežas dziļi bērna dvēselē. Tieši ģimenē bērns iegūst pieredzi, vai var justies droši, uzticēties mātei un tēvam, vai tieši pretēji – viņš iegūst pieredzi, ka pasaule ir ļauna, cietsirdīga un, lai tajā izdzīvotu, ir jābūt naidīgam, agresīvam un varmācīgam pret citiem.
Vardarbība ir viens no galvenajiem draudiem sabiedrības veselībai. Latvijā katru gadu arvien vairāk tiek runāts par to, ka ģimenes locekļi cieš no vardarbības paši savā ģimenē. Katru dienu nākas sastapties ar informāciju, kas liecina par vardarbības aktiem un to upuriem. Eiropas valstīs katru gadu vardarbīgas rīcības dēļ dzīvību zaudē tūkstošiem cilvēku, tā ir trešais galvenais nāves cēlonis jaunu cilvēku starpā ar zemiem vai vidējiem ienākumiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem. LR Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja sadarbības līguma ziņojumā par situāciju Latvijā 2007.gadā „Vardarbība un veselība” norādīts, ka 5-45% Eiropas sieviešu ir ziņojušas, ka vismaz reizi ir cietušas no partnera vardarbīgas rīcības, līdz ar to vardarbībai ģimenē ir tendence skart arī bērnus gan kā tiešus vardarbības upurus, gan kā bezspēcīgus lieciniekus.
Ģimenes privātā telpa ir neaizskarama, tādēļ vardarbība ģimenē ir visslēptākais un grūtāk konstatējamais vardarbības veids. Vardarbība ģimenē nav cilvēka privātās dzīves sastāvdaļa vien, tādēļ ir svarīgi, lai sabiedrība atpazītu vardarbību ģimenē un ļautu pret to vērsties iespējami efektīvāk.
Darba autore savā nelielajā dzīves pieredzē ir saskārusies ar problēmu, ka daudziem bērniem un arī pieaugušajiem ir ļoti dažādi uzskati un izpratne par to, kas ir vardarbība ģimenē un kādi ir tieši emocionālās vardarbības aspekti.…
