Ievads
Dzemdību nodaļās atstāti zīdaiņi, atkritumu konteineros izmesti jaundzimušie, mazgadīgie zagļi, prostitūtas, laupītāji, pat slepkavas, seksuāli izmantotāji zēni un meitenes nevienam nevajadzīgie mazie narkomāni – tā ir tikai viena daļa no bērnu tiesību aizsardzības problēmu grupām, par kurām ir zināms, taču visbiežāk tiek pašausmināts masu saziņas līdzekļos izpaustiem konkrētiem gadījumiem.
20.gs. pēdējie desmit gadi Latvijas valstij ir īpaši laiki: tauta atguva neatkarību, pārmaiņas ekonomikā, sociālajās un citās sfērās. Līdzās eiforijai par atgūto apziņas un vārda brīvību, iestājusies nedrošība par indivīda un ģimenes nākotni, parādījās bezdarbs, sociālā neaizsargātība un citas tendences, kas ietekmē arī bērna stāvokli valstī. Bērnu tiesību aizsardzības speciālistus interesē problēma, kura pirms desmit gadiem nebija iedomājam.
Pusaudžu, pat mazgadīgu bērnu narkomānija, prostitūcija, straujais noziedzības pieaugums Latvijā līdz tam nebijis ļaunums.
Krasas pārmaiņas valstī no 1990.g līdz 2000.gadam ir būtiski pasliktinājusies sociālā vide, liela daļa Latvijas iedzīvotāju nomāca nabadzība, saruka dzīves ilgums, samazinājās dzimstība, ko apstiprina statistiskie dati.
Mana referāta mērķis ir noskaidrot vai vardarbība pret bērniem Latvijā ir sociāla problēma.1
Vardarbības jēdziens
Vardarbība – cita cilvēka apzināta piespiešana darīt nepieņemamo un nepatīkamo ( piespiešana pakļauties.2
Vardarbība ir uzskatāma par vispārēju cilvēktiesību pārkāpumu - personas tiesībām uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, fizisko un garīgo veselību, kas rada šķērsli tās pilnvērtīgai attīstībai. Vardarbība pret sievieti ir jebkurš pret šo dzimumu vērsts vardarbības akts, kura nodoms vai sekas ir fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura kaitējums vai ciešanas, ietverot šādu aktu izdarīšanas draudus, brīvības atņemšanu, vienalga vai tas notiek publiskajā vai privātajā dzīvē.3
…
