SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Atbildot uz pētījuma jautājumu jānorāda, ka nē, tiesiskais regulējums nav pietiekošs, lai novērstu atkārtotas vardarbības risku un pasargātu nepilngadīgo personu no vardarbības sekām. Vardarbība ģimenē bieži vien ir ilgstoša darbība, taču tiesiskais regulējums uzmanību pievērš tādiem vardarbības veidiem, kas ir tūlītēji un iespējams notiek tikai pirmo reizi.
Savukārt aplūkojot tikai vardarbību ģimenē un tās ietekmi uz nepilngadīgo, secināms, ka šāda veida vardarbībai nav izdalāmas atsevišķas tiesiskas sekas, kā jebkurai citai vardarbības izpausmei. Taču jāņem vērā, ka bieži vien vardarbības ģimenē cietušie ir tieši nepilngadīgie, kas šādā gadījumā ir uzskatāmi par īpaši aizsargājumu grupu. Tomēr arī regulējums bērnu tiesību aizsardzības jomā, nenodrošina pilnīgu nepilngadīgo aizsardzību vardarbības gadījumā.
Līdz ar to, darba autore, darba ietvarā noformulēja šādus secinājumus un priekšlikumus:
1. Secinājums: Nacionālajos tiesību aktos ir pieejams plašs dažādu vardarbības veidu definējums, taču tas neietver tādas vardarbības formas kā pamešana novārtā definējumu.
1. Priekšlikums: Krimināllikuma un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 13.punktā ieviest un definēt pamešanu novārtā kā “bērna fizisko un emocionālo vajadzību, kā arī tā uzturēšanas pienākumu un ikdienas vajadzību apzināta ignorēšana un nenodrošināšana”;
2. Secinājums: Nepieciešams novērst un mazināt atkārtotas vardarbības ģimenē gadījumus.…