IEVADS
Darba tēma: Vardarbība ekrānos un pusaudžu agresivitāte.
Agresivitāte ir apzināta darbība, kas tiek vērsta pret citu cilvēku ar nolūku darīt ļaunu. Agresija mūsdienās ir ļoti aktuāla. Kā varas un spēka izmantošana tā ir visapkārt mums. Agresija ir plaši sastopama gan personiskajā dzīvē, gan visas pasaules mērogā. To nespēj mazināt pat civilizācijas attīstība. Neiecietība, nesavaldība, rupja un bravurīga izturēšanās tiek uzskatītas par tipiskām audzināšanas grūtībām. Mums būtu jānovērtē sava attieksme pret agresivitāti ģimenē, televīzijā, mācību iestādēs, sabiedrībā. Bērnu, pusaudžu agresivitāte ir viens no smagākajiem pārbaudījumiem ikvienam cilvēkam. Tikai šīs problēmas izpratne varētu palīdzēt cīnīties ar tās sekām un meklēt cēloņus.
Šobrīd psihologu vidū dominē uzskats, ka jebkuru uzvedības tendenci ietekmē visdažādākie faktori, uzvedība veidojas dažādu faktoru mijiedarbībā.
Mūsdienās agresijas pētīšana, iespējams, ir kļuvusi par psihologu un pedagogu populārāko pētnieciskās darbības virzienu. Par šo tēmu ir uzrakstīts daudz rakstu un grāmatu.
Mūsdienās agresijas pamatojumam izplatītākā ir sociālās iemācīšanās teorija, kura akcentē domu par ekrāna vardarbības saistību ar agresijas palielināšanos. Bērniem ir augsts agresivitātes līmenis un līdz ar to kavē viņa personības attīstības gaitu.
Zināšanu un prasmju apguvei jānotiek kopā ar rakstura izveidi, redzesloka paplašināšanu un atbildības uzņemšanos sabiedrībā. Cilvēks ir cieši saistīts ar citiem cilvēkiem, sabiedrību.
Šīs saites, kas parādās kā viņa dzīves un darbības noteikumi un apstākļi, veido viņa garīgo pasauli un uzvedību.
Agresija ir galvenais apstāklis, kas apdraud cilvēci, tā uzskata etalogi. Viņi gan arī saka, ka tās bīstamības apzināšanās ir pirmais solis uz agresijas pārvarēšanu. Evolūcijas gaitā cilvēks savu agresivitāti ir tikai vairojis. Pirmkārt, jau radot ieročus darbam un nogalināšanai. Otrkārt, cilvēki savas savstarpējās attiecības sāka organizēt sociāli, un tas vadonim nogalināšanas procedūru ļāva nodot citu pārziņā. Treškārt, sabiedrībai attīstoties, radās ideoloģija, kas palīdz iedvest, ka agresija ir nepieciešama kaut kādu noteiktu mērķu labā. Tā, soli pa solim, ir atklājušās jaunas iespējas agresīvu nodomu izpausmei un īstenošanai.
Pētnieki atzīst, ka agresija visos laikos ir bijusi svarīgs sociālās esamības elements, bet mūsdienās sācies jauns agresijas posms – agresija pret cilvēka dzīvesveidu kopumā, pret visu cilvēci. Daudzas cilvēka darbības jomas bāzējas agresīvos nodomos – konkurencē, godkārē, sacensībā, iedvesmā .
Pusaudži, īpaši grupās, izraisa konfliktus un kautiņus skolās, pagalmos un atpūtas vietās, draud un biedē apkārtējos, lietodami nūjas, akmeņus, pat nažus utt. Viņi mēdz būt izteikti ļauni un cietsirdīgi pret mazākiem bērniem un neizprotami nežēlīgi pret dzīvniekiem, īpaši pret kaķiem, baložiem, juras cūciņām un klaiņojošiem suņiem. Demolē īpašumus, iznīcina citiem cilvēkiem piederošo mantu vai lietas. Pusaudži ar iepriekšējo nodomu vai impulsīvi dedzina vai demolē vasarnīcas, izsit skatlogus, sadauza automašīnas, aplaupa garāmgājējus, zog un laupa dzīvokļus, kioskus, sliktāk aizsargātus veikalus u.c.
Pusaudži ignorējot likumu un noteikumu prasības, parasti bēg no stundām, no mājām, pazūd uz vairākām nedēļām, laiku pavadot antisociālās grupās un bieži vien nonākot tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.
Mūsu dienu pusaudžu un jauniešu uzvedībā kā spogulī mēs redzam šodienas strauji mainīgā laikmeta pretrunas - sociālo netaisnību, pieaugušo noslāņošanos ļoti bagātajās un ļoti trūcīgajās sabiedrības grupās.
…
