Satversmes tiesa norādīja, ka valstiskās apziņas veidošanās sekmējama atbilstoši demokrātiskas valsts principiem. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos.
Ja likumdevējs nosaka ar vārda brīvības negatīvā aspekta (atturēšanās paust viedokli) ierobežojumu saistītu administratīvo sodu, tam šāda rīcība pietiekami jāpamato. Satversmes tiesa norādīja, ka no lietas materiāliem nav gūstama pārliecība, ka attiecībā uz apstrīdēto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu Saeima būtu pietiekami pamatojusi izņēmuma gadījuma esamību demokrātiskā sabiedrībā pašreiz. Satversmes tiesa norādīja, ka demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama soda paredzēšana par viedokļa nepaušanu. Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normā ietvertais ierobežojums tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošām dzīvojamām ēkām, nav samērīgs un neatbilst Satversmes 100. pantam.
Satversmes tiesa atzina Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmo un otro daļu par atbilstošu Satversmes 100. pantam.
Satversmes tiesa atzina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43pantu tiktāl, ciktāl tas nosaka sodu par Latvijas valsts karoga nenovietošanu pie fiziskajām personām piederošajām dzīvojamām ēkām, par neatbilstošu Satversmes 100. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājās spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā.
…
