KOPSAVILKUMS
1. Vārda brīvība ir vienas no nozīmīgākajām tiesībām demokrātiskā valstī.
2. Tiesības uz vārda brīvību bieži vien kolidē ar citām pamattiesībām, tādām, kā – tiesības uz privāto dzīvi un tiesības uz godu un cieņu. Visas trīs pamattiesības atzīstamas par līdzvērtīgām, bet dzīvē starp tām panākt tiesisku līdzsvaru ir visai grūti.
3. Tiesības uz vārda brīvību var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citas ne mazāk svarīgas cilvēktiesības. Vienmēr ir jābūt balansam starp vienu vai otru cilvēktiesību, jo neviena no tām netiek vērtēta augstāk par citām.
4. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka izšķirošais kritērijs privātās dzīves neaizskaramības un izteiksmes brīvības līdzsvarošanā ir jāsaista ar publicēto attēlu un rakstu nozīmi sabiedriskas diskusijas veicināšanā.
5. Žurnālista materiāli, ko žurnālists ir savācis, tāpat kā avoti, kas šīs ziņas ir snieguši, ir ļoti svarīgi un ir jāglabā noslēpumā.
6. Jānošķir ziņas vai fakti no viedokļa, vērā ņemams ir tas, ka fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un tie var tikt pierādīti, savukārt, viedoklis pauž kādas personas subjektīvu vērtējumu.
7. Jo īpaši nepieciešamība aizsargāt privāto dzīvi ir saistāma ar interneta attīstību, kas pēdējā desmitgadē ir apsteidzis drukāto presi un televīziju, kļūstot par efektīvāko un visvairāk izmantoto saziņas līdzekli.
8. Interneta portāliem būtu nepieciešams ieviest kādu mehānismu, kas kontrolētu prettiesisku komentāru pievienošanu, dodot iespēju interneta portālu administrācijai ātri uz to reaģēt.
…