Jau sirmā senatnē parādījās pirmās algebras un ģeometrijas pazīmes. Mūsdienās tās jau ir augsti attīstītas. Mēs nevaram savu dzīvi veidot pilnvērtīgi, ja neesam apguvuši algebras un ģeometrijas pamatus. Daudzās dzīves situācijās mums nākas izmantot savas zināšanas matemātikā, un ir situācijas, kad nākas nožēlot, ka kaut ko nezinām. Lai arī kādu profesiju mēs izvēlēsies, lielākā vai mazākā mērā tā būs saistīta ar matemātiku.
Mācoties skolā, katru gadu algebrā tiek mācītas un apgūtas jaunas tēmas un mēs uzzinām daudzas interesantas lietas, kas saistītas ar skaitļiem, risinām uzdevumus. Savā darbā es izvēlējos apskatīt Varbūtību teoriju. Kas ir varbūtību teorija, kur tā tiek pielietota?
Ņemot vērā to, ka nākošajā gadā tēma par varbūtību teoriju ir iekļauta mūsu 9.klases algebras programmā, man šī tēma likās īpaši interesanta un saistoša. Darba izklāsts būs viegli saprotams un vienkāršs.
Savā darbā veikšu pētījumu par varbūtību teoriju. Darba galvenais mērķis ir uzzināt un izpētīt kas ir varbūtību teorija, kā tā tiek pielietota un kādas uzdevumus ar tās palīdzību var atrisināt. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
iepazīties ar varbūtību teorijas vēsturi;
apzināt varbūtību teorijas pamatjēdzienus ;
apgūt gadījuma notikuma veidus;
iepazīt klasiskās varbūtību teoriju;
mācēt aprēķināt vienkāršus uzdevumus par varbūtību teoriju.
Varbūtību teorijas pirmsākumi meklējami 17. gs. Paskāla, Fermā un Heigensa darbos. Jāmin, ka varbūtību teorija sāka attīstīties sakarā ar azartspēļu pētīšanu. Par varbūtību teoriju īpaši interesējās dažādas apdrošināšanas sabiedrības. Lietojot šo teoriju, mēģināja atrisināt dažādus teoloģiskus un juridiskus strīdus.
Varbūtību teorija ievērojami tika attīstīta šveiciešu matemātiķa Jakoba Bernulli darbos. Viņš pirmais varbūtību teorijā izmantoja matemātisko analīzi. Līdz ar to daudzi uzdevumi tika vienkāršoti.
19.gs. sākumā radās nepieciešamība pēc varbūtību teorijas astronomijā, fizikā. Tā bija nepieciešama arī kartogrāfijai, Zemes izmēru un formas precizēšanai pēc astronomiskiem, ģeodēziskiem un svārstu kustības novērojumiem. Franču matemātiķis un astronoms P.Laplass turpinādams savu priekšteču aizsāktos pētījumus, mēģināja apkopot varbūtību teorija iegūtos rezultātus vienā darbā. 1812.gadā Parīzē iznāca P.Laplasa „Analītiskā varbūtību teorija”, kas sastāvēja no divām grāmatām.…
