Vara pieder pie lietām, ar ko katrs mūsdienu cilvēks ikdienā sastopas gandrīz ik uz soļa. Pastāv uzskats, ka parasti alkas pēc neierobežotas varas piemīt cilvēkiem, kuri cietuši no emocionālās nabadzības bērnībā vai līdzcilvēku nežēlības. Iespējams, ka to var attiecināt arī uz vadītāja varu, taču tas nedrīkst būt primārais faktors.
Nav grūti apjaust, ka vara ir gan tas, ko reprezentē, izstaro valsts ar saviem institūtiem, organizācijām, struktūrām, gan arī tas, kas pastāv priekšnieka un padotā, vadītāja un izpildītāja rokās, kā arī kā daudzās citās cilvēcisko attiecību situācijās. Taču daudz grūtāk ir izprast, kur un kā rodas šī vara. Kāpēc reizēm tās ir par maz un otrādi, kāpēc situācijas, kuras radām vai kurās kādreiz iesaistāmies pavisam negribot pārtop par varas attiecībām, kurām mums jāpakļaujas, vai kurās pat pret paša gribu esam spiesti pakļaut citus?
Vara organizācijā ir nepieciešams faktors, lai neveidotos visatļautība un, lai tajā būtu vismaz primārākā organizētība.…