Kā vienu veidu no politiskām izmaiņām ir jāmin evolucionārās un revolucionārās izmaiņas. Evolucionāras izmaiņas ir pakāpeniskas, bet laika gaitā tās var pārveidot valdības darbu. Jebkuras plašas politiskās izmaiņas ir revolucionārās izmaiņas. Politiskās revolūcijas definīcijas pieprasa pēc varas sadalīšanas totālām izmaiņām. Tā kā revolūcijai piemīt ļoti liela ietekme, tās var pārsniegts pat nacionālās robežas. Revolūcijas izveidotais režīms var nebūt ilgstošs’, taču revolūcija pati par sevi ir ilgstoša un neatgriežama, jo tā kļūst par valsts politiskas kultūras daļu.
Starp evolucionārām un revolucionārām pārmaiņām atrodas arī varas pārcelšana no viena līdera uz otru eksistējošās sociālās, ekonomikas un politiskās sistēmas ietvaros. Pastāv mierīgas un nemiermīlīgas pārveidošanas. Mierīga varas pārcelšana notiek caur vēlēšanām, Savukārt, nemierīgas notiek militāro apvērsumu veidā. Nevienā gadījumā šī pārcelšana nepārveido politisko ainavu.
2. Kas ir un kas nav revolūcija?
Revolūcijai pievērsās Aristotelis, kurš uztvēra revolūciju kā izmaiņas varā vai konstitucionālās izmaiņas - šādas izmaiņas netiek mūsdienās uzskatītas par revolūciju. Revolūcija izraisa plašas izmaiņas sabiedrībā, proti, sociālu vērtību, sociālu struktūru vai politisko institūciju pārmaiņas vai arī valdošas elites personālā vai arī tās šķiras veidošanā.
Lai izpētītu politisko nestabilitāti un revolūciju dabu pastāv 4 pieejas, porti, marksistiskā, funkcionālisma, sociālās psiholoģijas un salīdzinošās vēstures pieejas.…