Valsts ir sabiedrības teritoriāla organizācija, kas ar publiskas varas mehānisma palīdzību pārvalda sabiedrību, valdošās sociālas grupas interesēs saskaņojot visas sabiedrības centienus. Jebkurai valstij raksturīgi trīs pamatelementi, ar ko atšķiras no visām pārējām mūsdienu sabiedrības organizācijām:
1.noteikta teritorija;
2.šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji – valsts suverēnā tauta;
3.vara, ko atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par publisko varu.
Par valsti tiek saukta tieši šī publiskā vara un arī mehānisms, kurš to realizē un kurā ietilpst parlaments, valdība, tiesa, armija, policija un citas institūcijas. Tikai valstij ir tiesības uz vardarbību un attiecīgu organizāciju radīšanu.
Obligāta valtst pazīme ir neatkarība – teritorijas, iedzīvotāju un varas institūciju neatkarīgums no citām valstīm, iespēja patstāvīgi kārtot savas iekšējās lietas un ārējās attiecības. Mūsdienu pasaulē neatkarība nevar būt absolūta, jo valstīm citai ar citu ir starptautiski līgumi, kā arī dažādas ekonomiskas un politiskas saistības.
Izšķir divas valsts iekārtas pamatformas: unitāro un federatīvo iekārtu.
Unitārā valsts ir teritoriāli vienota un centralizēta. Tā sadalīta administratīvi teritoriālās vienībās, kurām nav politiskas un valstiskas patstāvības.
Federatīva valsts iekārtas forma ir mazāk izplatīta, tomēr satopama visos kontinentos.
Eksistē trīs valdīšanas formas:
1.parlamentārā vadīšana – pilnīga vadības atbildība parlamentam;
2.prezintālā vadīšana – valdības atbildība ne tik daudz parlamentam, cik valsts galvam – prezidentam;
3.pusprezintālā valdīšana – valdīšanas forma, kurā apvienojas gan prezintālās, gan parlamentārās sistēmas elementi.
Tiesa jeb „tiesu vara” ir galvenais tiesiskās kārtības nodrošināšanas līdzeklis. Par likumu ievērošanu un īstenošanu ir atbildīgi visi valsts institūti – valdība, policija, departamenti un pašvaldības, bet tiesiskās kārtības uzturēšanā īpaša vieta i tiesai.…
