Referāts
Eksaktās un dabaszinātnes
Ķīmija
Vārāmās sāls un nitrātu noteikšana SIA "Forevers" un AS "...Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Abstract | 3 | |
Ievads | 5 | |
1. | Literatūras apraksts | 6 |
1.1. | Pārtikas piedevu grupas un to raksturojums | 6 |
1.2. | Pārtikas piedevas gaļas izstrādājumos, to raksturojums | 7 |
1.3. | Vārāmās sāls aizvietotāji | 11 |
2. | Eksperimentāli praktiskā daļa | 12 |
2.1. | Mora metode vārāmās sāls noteikšana | 12 |
2.1.1. | Eksperimenta veikšanas soļi | 13 |
2.1.2. | Iegūto rezultātu izvērtējums | 14 |
2.2. | Folharda metode vārāmās sāls noteikšanai | 16 |
2.2.1. | Eksperimenta veikšanas soļi | 17 |
2.2.2. | Iegūto rezultātu izvērtējums | 18 |
2.3. | Nitrīta noteikšanas metode gaļas izstrādājumos | 21 |
2.3.1. | Eksperimenta veikšanas soļi | 22 |
2.3.2. | Iegūto rezultātu izvērtējums | 23 |
Secinājumi | 25 | |
Izmantotā literatūra | 26 | |
Pielikumi | 27 |
Secinājumi
1. Zinātniski pētnieciskā darba izstrādes laikā tika atrasta un apkopota informācija, kas sniedz zināšanas par pārtikas piedevām gaļas izstrādājumos un nātrija hlorīda un nitrīta ietekmi uz cilvēka organismu, kā arī tika piemeklētas metodes, ar kuru palīdzību skolas ķīmijas laboratorijā tika veikta darba praktiskā daļa.
2. Pētnieciskā darbā abas izvirzītās hipotēzes ir apstiprinājušās.
3. Nātrija hlorīda noteikšanai gaļas izstrādājumos tika veikti eksperimenti pēc divām metodēm, t.i., Mora un Folharda metodes. Rezultāti ar Mora metodi firmas SIA „Forevers” kūpinātā vistas ruletē- 2.22% un firmas A/S „Putnu fabrika Ķekava” kūpinātai vistas ruletei – 1.91%, un rezultāti ar Folharda metodi firmas SIA „Forevers” kūpinātā vistas ruletē- 2.39% un firmas A/S „Putnu fabrika Ķekava” kūpinātai vistas ruletei – 1.98%. Tas ļauj secināt, ka iegūtie rezultāti ir ticami, jo salīdzinot ar firmas veiktajām analīzēm, tie korelējas.
4. Nitrātu daudzumu tika noteikts pēc nitrāta noteikšanas metodes no uzziņu literatūras. Rezultāti firmas SIA „Forevers” kūpinātā vistas ruletē- 520 mg/l un firmas A/S „Putnu fabrika Ķekava” kūpinātai vistas ruletei – 270 mg/l. Lai spriestu par datu atšķirību būtu jāatkārto analīzes ar citiem abu firmu vistas ruletes kūpinājumiem, lūdzot firmu laboratorijas analīžu datus. Tad būtu korekts secinājums par datu atšķirību iespējamību.
5. Autores savā pētījuma darbā vēlējās noteikt arī nitrītjonu koncentrāciju abos izstrādājumos, bet NO3- jona reducēšanai par NO2- ir nepieciešams reducētājs tīrs vanādijs un reducēšanas kolonna, šādas iespējas skolas laboratorijā šobrīd nav, tāpēc autores vēlētos turpināt šo darbu Latvijas Universitātes ķīmijas fakultātes laboratorijā 12.klasē.
6. Zinātniski pētnieciskā darba izstrādes laikā tika apgūta prasme strādāt patstāvīgi skolas laboratorijā, izmantojot tādas palīgierīces, kā magnētiskais maisītājs, vakuuma eļļas sūknis, spektrofotometrs, standartšķīdumu pagatavošana, kalibrēšanas grafika izveide, titrēšana.
…
Anotācija Vārāmās sāls un nitrātu noteikšana SIA „Forevers” un A/S „Putnu fabrika Ķekava” kūpinātā vistas ruletē. Darba autores:11.d klases skolnieces Sannija Klaviere, Monta Iesala, darba vadītāja: Tukuma Raiņa ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Ludmila Reimate, darba konsultants: pārtikas tehnoloģe Maija Lanka. Darbā analizēts – literatūra par gaļas izstrādājumu sastāvu, noteiktas vārāmās sāls un nitrātu koncentrācijas diviem gaļas paraugiem. Darba mērķis: Noteikt un salīdzināt vārāmās sāls un nitrāta daudzumu divu firmu kūpinātās vistas ruletēs. Darba uzdevumi: 1. Apkopot literatūras avotos atrasto teorētisko informāciju par pārtikas piedevām gaļas izstrādājumos un metodēm. Eksperimentāli noteikt NaCl un NO3- koncentrācijas. 2. Pēc Mora metodes un Folharda metodes noteikt nātrija hlorīdu jeb vārāmo sāli kūpinātās vistas ruletēs; 3. Noteikt nitrātu jonu koncentrācijas kūpinātā vistas ruletē; 4. Salīdzināt iegūtos rezultātus abu firmu izstrādājumos un rezultātu atbilstību. Pētījumā secināts, ka skolas laboratorijā izmantojot Mora un Folharda metodes, var noteikt nātrija hlorīda daudzumu gaļas izstrādājumos, kā arī ar nitrātu noteikšanas metodi, var noteikt nitrātu daudzumu gaļas izstrādājumos. Pēc Mora metodes vārāmās sāls daudzums firmas SIA „Forevers” kūpinātajā vistas ruletē ir 2.22% un firmas A/S„Putnu fabrika Ķekava” ir 1.91%. Pēc Folharda metodes vārāmās sāls daudzums firmas SIA „Forevers” kūpinātajā vistas ruletē ir 2.39% un firmas A/S„Putnu fabrika Ķekava” ir 1.98%.Pēc metodes, nitrātu noteikšanai gaļas produktu šķīdumos, tika konstatēts, ka firmas SIA „Forevers” kūpinātajā vistas ruletē nitrātu koncentrācija ir 520mg/l, savukārt firmas A/S„Putnu fabrika Ķekava” kūpinātajā vistas ruletē nitrātu koncentrācija ir 270mg/l. Atslēgas vārdi : vārāmā sāls, nitrāti, noteikšana. Darbs satur 26 lapas, 8 attēlus, 6 tabulas, 2 grafikus, 27 atsauces, 10 pielikumus
- Glikozes noteikšana pārtikā
- Nitrātjonu un sulfātjonu noteikšana ūdenī
- Vārāmās sāls un nitrātu noteikšana SIA "Forevers" un AS "Putnu fabrika Ķekava" kūpinātā vistas ruletē
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vides ietekme uz zobu veselību
Referāts vidusskolai20
-
Meža staipekņu izmantojums latviskās pirts procedūrās
Referāts vidusskolai19
-
IEKĀRTAS MAIZES CEPŠANAI
Referāts vidusskolai13
-
Labākās organiskās izejvielas un temperatūras režīma noteikšana biogāzes iegūšanai Latvijā
Referāts vidusskolai16
-
Tualetes ziepju īpašību pētīšana un atsevišķu to ingredientu ietekme uz cilvēka ādu
Referāts vidusskolai12