Varai sabiedrības politiskajā domā un arī politoloģiskajā literatūrā tiek piešķirta ļoti liela, varētu teikt, pārspīlēti liela nozīme. Pati politika bieži vien tiek definēta kā cīņa par varu, un arī daudzu politiķu centieni koncentrācijas ap varas iegūšanas un saglabāšanas jautājumiem, vienalga, ar kādiem līdzekļiem un pie kādiem nosacījumiem tie būtu risināmi it kā vara būtu pašmērķis vērtība par sevi.
Pats izplatītākais varas apraksts pieder M.Vēberam, kurš varu apzīmēja kā iespēju realizēt kādā sociālā attiecībā savu gribu pat par spīti citu pretestībai, vienalga uz ko šī spēja balstīta. Citiem vārdiem, vara, ir cilvēka iespēja uzspiest savu gribu citiem cilvēkiem un noteikt viņu rīcību. Te būtu jāuzsver, ka vara ir specifisks ietekmes veids, kas ar savu apzināti mērķtiecīgo raksturu atšķiras no neapzināti, kā, piemēram, ietekmēšana ar savas rīcības piemēru, dzīves stilu, vērtību izvēli, zināšanām, dialektu vai pat neapzināta inficēšana ar kādu slimību. Vara dod cilvēkam iespēju savu mērķu sasniegšanai varot paša spēkus, pakļaujot un pievienojot tiem citu cilvēku spēkus. Līdz ar to kļūst skaidrs, ka vara nav pašvērtība, vērtība par sevi, kas stāvētu kā pašmērķis politisko cīņu centrā, tā ir vērtība vienīgi kā līdzeklis citu vērtību- eksistences līdzekļu un nosacījumu- saglabāšanai vai ieguvei. Vara var izpausties kā pārvaldīšana, t.i., mērķtiecīga un efektīva cilvēku rīcības izraisīšana un nodrošināšana visos viņu uzvedības elementos...
…
