Vara ir viens no pamatjēdzieniem, kuru aplūko mūsdienu filozofija. Raksturīgi, ka tās izpratne laika gaitā ir pilnīgi mainījusies. Līdz pat 20. gadsimtam jautājums par varu nebija filozofijas uzmanības centrā (izņemot Makjaveli, Hobsu, Ruso un dažus citus filozofus). Situācija ir līdzīga kā ar valodu, ķermeni, bezapzināto – arī šie koncepti klasiskajā filozofijā nebija aktuāli, bet mūsdienu filozofijā veido pārdomu dziļāko pamatu. Tradicionālais socioloģiskais un politiskais traktējums mūsdienu filozofijā tiek pārveidots un paplašināts, varas attiecības no sociālām un politiskām attiecībām kļūst par cilvēka eksistences raksturojumu. Tāpēc varas tēma ienāk filozofijā.
Lai izprastu pavērsienu, kāds varas interpretācijā saskatāms post klasiskajā filozofijā, vispirms jāaplūko tradicionālais varas izpratnes modelis. Kopš Platona un Aristoteļa pastāv tradīcija varu izprast kā attiecības: valdīt – pakļauties. Subjekts, kam pieder vara (karalis, pāvests, feodālis, muižnieks, skolotājs, gubernators utt.), ar noteiktu sociālu, ekonomisku, tiesisku, psiholoģisku paņēmienu kopumu ietekmē padotos, kas izpilda objekta lomu (karaļvalsts iedzīvotāji, ticīgie, zemnieki, skolēni utt.) un liek tiem pakļauties. Attiecības valdīt – pakļauties tiek izprastas kā „ejošas no augšas uz leju”, jo varas subjekts savu gribu novada līdz izpildītājam, kam jārealizē tas, ko no viņa vēlas. Socioloģijas mācību grāmatā par varu teikts: „Vara ir indivīda vai grupas iespēja ar piespiešanu vai bez tās ietekmēt citu cilvēku idejas un rīcību.
Indivīdam vai grupai nevar būt varas, ja tie ir izolēti no citiem indivīdiem vai grupām. Vara vienmēr ir vara pār citiem. Tā caurauž katru sabiedriskās dzīves jomu, tāpēc varas definīcijas ir daudzveidīgas un plašas. [..] Ikreiz indivīdam vai grupai ir tik liela vara, cik lielā mērā citi pakļaujas to gribai.
Socioloģijā parasti izšķir autoritatīvo un koercitīvo varu. Autoritatīva ir vara, ko sabiedrības vairākums atzīst par likumīgu, pareizu un taisnīgu, - vara, kuras pamatā ir tās subjekta autoritāte. [..] Koercitīva ir vara, kuras pamatā ir komercija jeb spaidi, pakļaušana. Šai varai pakļautie to var arī neuzskatīt par likumīgu.”1…
