Vara, tās izpausmes veidi

Varas izpausmes ir pastāvējušas jau sen. Taču laikam ejot tās izpratne ir mainījusies. Līdz ar 20.gs. varas nozīme ir pieaugusi un filozofi tai ķērušies klāt, lai pētītu. Varas tēma ienāk filozofijā, jo tradicionālais socioloģiskais un politiskais traktējums mūsdienu filozofijā tiek pārveidots un paplašināts, varas attiecības no sociālām un politiskām attiecībām kļūst par cilvēka eksistences raksturojumu.
Varas definīcijas ir daudzveidīgas un plašas. Vara īstenojas caur indivīdiem, kuru tā ir radījusi, nevis tiek pret viņiem pielietota. Vara ir indivīda vai grupas iespējas ar piespiešanu vai bez tās ietekmēt citu cilvēku idejas un rīcību. (indivīdam vai grupai nevar būt varas ja tie ir izolēti no citiem. )
F. Nīče varu definēja kā spēka nevis pakļaušanas attiecību. (varas subjekts un objekts var mainīties vietām, taču tiem vispār nav nozīmes, jo vara pastāv kā noteikts spēka lauks, kurā realizējas varas griba, tieši tāpēc vara nenāk no viena centra – cilvēka, valsts.
Šī referāta uzdevums ir daudzmaz noskaidrot, ko nozīmē jēdziens vara, tās funkcijas un realizācijas formas. Varas jautājums ir ne tikai viens no politisko zinātņu centrālajiem jautājumiem, bet neapšaubāmi arī ir saistīts ar filosofiju. Visizplatītākā varas definīcija ir sekojoša: ”Vara ir spēja ietekmēt citu cilvēku rīcību ar kaut kādu līdzekļu – autoritātes, tiesību, vardarbības palīdzību.” Vara ir saistīta ar sinonīmu jēdzienu “ietekme”, kas ietver sevī pārliecināšanu (ietekmējot kādu bez draudiem un solījumiem), salīgšanu (solot balvu vai draudot ar sodu) un beidzot ar piespiešanu (draudot ar bargu sodu).…