Secinājumi
1. „Valūtu kari” ir stāvoklis starptautiskajās attiecībās, kad valstis, konkurējot savā starpā, mēģina panākt salīdzinoši zemu apmaiņas kursu savai valūtai, šādi atvieglojot iekšzemes attīstības tempus un stimulējot eksportu, bet vienlaicīgi nostādinot savas tirdzniecības partnervalstīs neizdevīgā pozīcijā, kas motivē pēdējas arī pazemināt savu apmaiņas kursu.
2. „Valūtu kari” nav pavisam jauna parādība, 1930.tājos gados līdzīga situācija, tikai zem cita nosaukuma („sacīkšu devalvācija”) jau ir notikusi, rezultātā, izraisot starptautiskās tirdzniecības sabrukšanu un recesiju lielākajā pasaules daļā.
3. Mūsdienu „valūtas karu” pamata dalībnieki ir ASV un Ķīna, kurām jau ilgāku laiku ir vairākas pretenzijas tirdzniecības jomā, īpaši ASV, kurai ir kolosāls deficīts tirdzniecības bilancē ar Ķīnu.
4. Ķīnas mākslīgi pazeminātais valūtas kurs (līdz pat 20-40% no reālas vērtības) tiek asi kritizēts no ES līderu puses, bet ASV pat draud Ķīnai ar tirdzniecības sankcijām, ja tā nepaaugstinās savu valūtas kursu. Tomēr Ķīna tuvākajā laikā valūtas kursu atteicās pacelt.
5. ASV ziņojums par kvantitatīvas pavājināšanas politikas īstenošanu ļoti satrauca ekonomisko sabiedrību, bet īpaši augošo ekonomiku valstis, kas baidās, ka dolāra vērtības krišanas var izraisīt nevēlamās spekulatīvas naudas pieplūdi attīstības ekonomiku tirgos.
6. Augošas ekonomikas ir spiestas ierobežot spekulatīvas naudas pieplūdi, lai nepieļaut sava naudas kursa augšanu, kas var paaugstināt eksportu, samazināt konkurēt spēju, uzpūst burbuļus nekustama īpašuma tirgos un negatīvi ietekmēt šo valstu izaugsmes tempus.
7. Mēģinājums noregulēt „valūtu karus” tika veikts G-20 samitā, bet beidzās tikai ar valstu solījumiem turpmāk nepieļaut devalvāciju sacīkstes. Nekādi konkrēti pasākumi pagaidām netika izvirzīti.
…
