Ievads
Valūtas kurss ir atvērtas ekonomikas neatņemama sastāvdaļa. Valūtas kursa izmaiņas skar visus: firmas, iedzīvotājus un valsti kopumā.
Lai pirktu un pārdotu preces un pakalpojumus ārējā tirgū ir nepieciešama valūta, parasti importētāji pērk ārvalstu valūtu, lai norēķinātos ar pārējiem ārvalstīs vai nu nacionālajā vai pasaules tirdzniecības valūtās. Valūta nepieciešama, lai iegādātos ārvalstu vērtspapīrus, veiktu investīcijas ārvalstīs vai lai pavadītu brīvdienas Romā. Vēl 2001. gadā Latvijas tūristiem bija jānorēķinās lirās, bet 2002. gada vasarā bija vajadzīgi eiro. Valūtas tirgum patiesi ir globāls raksturs. Londonā, Ņujorkā, Tokijā, Frankfurtē, Parīzē, Cīrihē, Honkongā un arī Rīgā ir viens no valūtas maiņas liberālākajiem režīmiem. Šajā procesā bankām ir galvenā loma. Komercbankas pērk valūtu no firmām un mājsaimniecībām, kā arī pārdod tām, tās pašas pērk un pārdod valūtu centrālajām bankām, plašs ir starpbanku valūtas tirgus.
Darba mērķis izpētīt valūtas kursu režīmus, to ietekmējošos faktorus, valūtas maiņas operācijas dalībniekus, kā arī dot nelielu ieskatu Latvijas valūtas kursa politikā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, izmantosim ar ekonomikas nozari saistītu literatūru un internetā pieejamo informāciju par valūtas kursu režīmiem.
…