Valstu ekonomiskā attīstība un migrācija

SECINĀJUMI
1. Valsts varas piekoptā ekonomiskā politika būs sekmīga tikai tad, ja tā atbildīs jau sasniegtajam sabiedriskās ražošanas attīstības līmenim, ja tās veicinās sabiedriskās ražošanas tālāku attīstību, ja tās nodrošinās ekonomisko likumu prasību ievērošanu, un gala rezultātā sekmēs iedzīvotāju saimniecisko un garīgo interešu saskaņošanu.
2. Pēc Šumpētera domām, ekonomiskā izaugsme ir kvantitatīvās izmaiņas valsts ekonomikā – patēriņa produktu ražošanas palaielināšanās, bet ekonomiska attīstība ir pozitīvas kvalitatīvās izmaiņas, ražošanas, vadīšanas, ekonomikas jauninājumi – inovācijas.
3. Lai definētu un izteiktu attīstītākās valstis, kā arī novērtēt Latvijas valsts ekonomisko attīstību, viskonkrētākais rādītājs, kas ir starptautiskais pamats, ir iekšzemes kopprodukts. To bieži pielieto, lai novērtētu valstu ekonomisko stāvokli, ekonomisko attīstību vai pozīciju tirgū. IKP veidojas no visa saražotā preču un pakalpojumu daudzuma kādā laika periodā (parasti gadā).
4. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017.gadā Latvija eksportēja preces 11,392 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10% jeb 1,034 miljardiem eiro vairāk nekā 2016.gadā, bet importēja - par 14,03 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 14,5% jeb 1,781 miljardu eiro. Tādējādi 2017.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro, kas ir par 12,4% jeb 2,81 miljardu eiro vairāk nekā 2016.gadā.
5. Pasaules iedzīvotāju skaitu nosaka dabiskie bioloģiskie procesi (iedzīvotāju ataudze), taču atsevišķu reģionu un valstu iedzīvotāju skaits mainās arī cilvēku mehāniskās kustības rezultātā – migrējot.
6. Galvenais iemesls darbaspēka migrācijai no mazāk attīstītajām valstīm uz attīstītajām valstīm ir augstais atalgojums.
…