Valstu ekonomiskā attīstība un migrācija

1.1. Darbaspēka migrācija.
Galveno lomu mūsdienu starptautiskajā iedzīvotāju kustībā spēlē darbaspēka migrācija. Darbaspēka migrācijas apjomi aizvien pieaug un šinī procesā ir iesaistītas praktiski visas valstis. Starptautiskā darbaspēka migrācija ir kļuvusi par ierastu mūsdienu sociāli ekonomisko procesu parādību. Jau 1993. gada sākumā pasaulē tika reģistrēti aptuveni 30 milj. darba migrantu. Ņemot vērā viņu ģimenes locekļus, sezonas migrantus, nelegālos migrantus – kopējais darba migrantu skaits bija četras – piecas reizes lielāks.
Darbaspēka starptautisko migrāciju pamatā izsauc internacionālās atšķirības darba samaksā. Darbaspēka kustības nepieciešamības no valsts uz valsti pamatā ir izglītības līmeņa nevienmērība starptautiskajā arēnā. Darbaspēks pārvietojas no darba resursu bagātām valstīm uz valstīm, kas bagātākas ar kapitāla resursiem. Vairāk kā puse no starptautiskajiem migrantiem ir izceļotāji no attīstības valstīm, 2/3 atrodas industriālajās valstīs. Jauna migrantu kontingenta pieplūde uz šīm valstīm ir saistīta ar ievērojamām disproporcijām to darba tirgos.
1.2. Darbaspēka migrācijas veidi
Tiek izšķirta iekšējā darbaspēka migrācija, kas ir migrācija starp vienas valsts reģioniem, un ārējā migrācija, kas notiek starp dažādām valstīm. Starptautiskās ekonomikas zinātne nodarbojas ar ārējās migrācijas un tās ekonomisko iemeslu pētīšanu. Galvenie termini, pētot starptautisko migrāciju:
Darbaspēka migrācija (labour force migration): darbaspējīgo iedzīvotāju dzīves vietas maiņa no vienas valsts uz otru uz laiku, lielāku par 1 gadu, ko izsaukuši ekonomiskie un citi iemesli.

…