Demokrātisku valsti veido un raksturo tās sabiedrības, kurā saplūst dažādas grupas un dzīvo atšķirīgi cilvēki, kur visiem ir vienlīdzīgas cilvēktiesības un brīvība. Tajā pašā laikā demokrātiska valsts iekārta.
Demokrātiskās valstīs - ir valsts varas dalīšana. Tas, notiek, lai ierobežotu izpildvaru. Tiesu vara un izpildvara valstī jārealizē atsevišķiem, vienam no otra neatkarīgiem valsts orgāniem, kas savstarpēji cits citu uzrauga, ierobežo un līdzsvaro.
1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika. Tās pirmais likumdevējs bija Tautas padome, ko 1918.gada 17.novembrī 40 locekļu sastāvā vienošanās rezultātā izveidoja astoņas latviešu demokrātiskās politiskās partijas sadarbībā ar Latgales Zemes padomes pārstāvi. Politisko apstākļu dēļ vēlēšanas šajā laikā nebija iespējamas.
Tautas padomē - mandāti nebija saistīti ar konkrētām personām. Katrai partijai padomē bija noteikts skaits vietu, ko ieņēma partijas pilnvarotas personas, kuras bieži mainījās. Tautas padomē bija 183 vietas, bet precīzs kopējais locekļu skaits nav zināms, tiek minēti divi skaitļi - 245 un 297.
Notika - 57 Tautas padomes kopsēdes. Tautas padome, kurā darbojās 22 pastāvīgās komisijas, izstrādāja politisko platformu, ko var uzskatīt par Latvijas Republikas pirmo pagaidu konstitūciju (satversmi), un pieņēma vairākus nozīmīgus likumus — par pagastu pašvaldībām un to vēlēšanām, par naudas sistēmu, izglītības iestādēm, pavalstniecību, arī Satversmes sapulces vēlēšanu likumu.
Tautas padome pastāvēja līdz 1920.gada 30.aprīlim. Tās prezidents bija Jānis Čakste, taču sēžu vadību viņš pārņēma tikai 1919.gada 13.jūlijā.
Pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā bija Satversmes sapulce, kuras vēlēšanas notika 1920.gada 17. un 18.aprīlī. Tajās piedalījās 84,9% (677 084) balsstiesīgo iedzīvotāju. Piecos vēlēšanu apgabalos tika iesniegti 57 kandidātu saraksti, no kuriem 16 ieguva mandātus. Ievēlēja 150 deputātus, tajā skaitā 5 sievietes.
Satversmes sapulce izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu: pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus likumus. Satversmes sapulcē bija 21 pastāvīgā komisija. Notika 213 sēdes, pieņēma 205 likumus un 291 noteikumu ar likuma spēku. Satversmes sapulces prezidents bija Jānis Čakste. Tā darbojās līdz 1922.gada 7.novembrim.…
