Valsts pastāv, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību. Pēc mūsdienu demokrātijas teorijām, valsts ir cilvēka personisko brīvību garantētāja, vairākuma gribas paudēja un arī mazākuma tiesību aizstāve. Valsts funkcijas ir sargāt valsts ekonomisko pamatu un jebkādu īpašumu, regulēt saimniecisko dzīvi, atbalstīt kultūru un izglītību. Valstij jāregulē attiecības starp etniskajām grupām, nepieļaujot konfliktus un šādu konfliktu gadījumā veicot arbitra lomu. Mūsdienās īpaši nozīmīgas kļūst valsts funkcijas, kas saistītas ar cilvēka veselību, dzīves vidi, dabas resursu izmantošanas saprātīgumu.
Valstij raksturīgas arī ārējas funkcijas – tai jāsargā neatkarība un teritoriālā neaizskaramība.
Savas funkcijas valsts īsteno:
radīdama likumus – visiem pilsoņiem, institūcijām un iestādēm obligātās
rīcībās normas;
veidodama valsts administrāciju – izpildvaras institūciju sistēmu;
valstiski svarīgu programmu īstenošanu finansēdama no valsts budžeta līdzekļiem, kuru galvenais avots ir iedzīvotāju maksātie nodokļi.
Valsts gādā par indivīda un sabiedrības drošību, izturēdama likumību un tiesisku kārtību.
Patiesi un īsti demokrātiska ir tiesiska valsts. Tajā pastāv tiesību prioritāte – pilsoņu, pašas valsts, tās institūciju un amatpersonu pakļautība likumam.…