Valsts ir teritorija, kas veido pati savu iekšpolitiku un ārpolitiku, savā darbībā balstīdamās uz likumiem, kurus parasti pieņem kāda valdīšanas institūcija un iedzīvina šās institūcijas izpildu darbinieki. Klasisku valsts definīciju devis R.M.Makaiver („Modernā valsts, 1926) – tāda cilvēku apvienība, kura, savā darbībā izmantodama likumus, ko izdod šai nolūkā ar piespiešanas pilnvarām apveltīta valdīšanas institūcija, kādā teritoriāli norobežotā kopienā uztur vispārpieņemto ārējo sabiedrisko kārtību1.
Valsts ir institūciju kopums, kas, balstoties uz tiesisku varu nosaka likumus un citas normas tautas vai vairāku tautu (etnisku grupu) noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valstij jābūt trīs pamatpazīmēm - teritorijai, iedzīvotājiem un suverēnai varai. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (Saeima) izpildvara (Ministru kabinets) un tiesu vara (tiesu institūcijas).
Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem.
Savā darbā vēlos apskatīt varas dalīšanas principu Latvijā, tā pozitīvos un negatīvos aspektus un ietekmi uz demokrātijas īstenošanu Latvijas Republikā.
Varas dalīšanas principa ideja izveidojās un attīstījās 16.-17.gadsimtā, kad daudzās valstīs Eiropā tika apspriests jautājums par monarhijas nepieciešamību un indivīda dabiskajām tiesībām. Varas dalīšanas teorijas pamatlicēji ir Džons Loks un Šarls Luijs Monteskjē, kurš turpināja attīstīt varas dalīšanas teoriju, atdalot tiesu varu kā trešo varu. Varas dalīšanu ierosināja Šarls Luijs Monteskjē savā 1748. gadā publicētajā darbā "Par likumu garu". Šarls Luijs Monteskjē „iestājies par varas dalīšanu, proti, par likumdevējfunkciju, izpildfunkciju un tiesas funkciju nošķiršanu. Viņa ieteiktais šādas valsts modelis atbilda nostādnēm, kuru vārdā Anglijas toriji oponēja Robertam Volpolam un vigiem. Varas dalīšanas doktrīna kļuva par liberālo konstitūciju pamatu”1.
Džons Loks izvirzīja nepieciešamību norobežot likumdošanas varu no izpildvaras, savukārt Šarls Luijs Monteskjē izstrādātajā teorijā visas valsts varas iedalāmas likumdevēja, izpildu un tiesu varā.
Saskaņā ar Šarla Luija Monteskjē teoriju, valsts varu sadalot starp izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu, un, nodrošinot katrai no šīm varām iespēju darboties neatkarīgi, tiek nodrošināta politiskā brīvība.…
