Valsts varas dalīšanas principam Latvijā un vispār visā pasaulē ir ļoti būtiska nozīme. Ja nepastāvētu varas iedalījums, valstīs pastāvētu haoss. Būtu personas, kas vēlētos koncentrēt visu varu savās rokās, kā tas notika Staļina, Hitlera un citu diktatoru laikā. Savukārt tas novestu pie nedemokrātiska valsts režīma, t. i., netiktu ievērotas cilvēku tiesības un brīvības, kas ir galvenais priekšnosacījums tiesiskas valsts veidošanā un, protams, arī pastāvēšanā.
Valsts varas dalīšanas tēma Latvijā ir aktuāla arī tāpēc, ka mūsu valsts ir samērā jauna. Tas nozīmē, ka daudzi procesi tajā ir vispār nenoregulēti vai arī noregulēti un izstrādāti, bet vēl daļēji. Tāpēc, kaut arī valsts varas iedalījums Latvijas Republikā darbojas un pastāv kā regulators, var droši apgalvot, ka tanī ir daudz acīmredzamu nepilnību.
Lai arī mans darbs nav veltīts šo nepilnību konkrētai analizēšanai un konstatēšanai, pievērsīšu uzmanību valsts varas principam kā tādam, kā tas darbojas, kas to realizē un vai sabiedrībai kopumā ir iespēja iejaukties šīs varas realizēšanas procesā un darbībā.
Kā jau zināms, valsts vara iedalās likumdevējvarā, izpildvarā, tiesu varā un centrālajā varā kopā ar pašvaldībām, tāpēc darba plāna izveidē pamatojos un savu uzmanību koncentrēju tieši uz šo četru varu darbību atsevišķu atspoguļošanu un apskatu.
Rakstot šo darbu, bieži vien nācās atsaukties uz citu autoru rakstiem. Kā nozīmīgākie uz svarīgākie informācijas avoti bija J. Ikstena un E. Levita darbi, kuros tiešām varēja smelties ne tikai teorētiskas zināšanas, bet gan arī reālu izpratni par politiskiem procesiem, kas notiek Latvijā.
Lai arī iepriekšminēto autoru rakstiem ir būtiska nozīme mana darba izveidē, neiztiku arī bez teorijas grāmatām un pašreizējām zināšanām, kādas esmu ieguvusi savas apzinātās dzīves laikā.…
