Valsts varas atzari un to mijiedarbība

Tiesu kopums nav uzskatāms par mehānisku tiesu sakopojumu, bet gan par sistēmu, jo tiesas savstarpēji ir saistītas gan ar organizatoriskām, gan funkcionālām saitēm. Organizatorisko saistību izpratnē tās ir saistītas kā dažādu tiesu sistēmas posmu institūcijas, starp šiem posmiem pastāv arī funkcionālā saikne, kas pamatojas uz to, ka katra tiesa izpilda vienu vai vairākas funkcijas – pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesu funkcijas.39
Apskatot valsts varas institūciju kompetences Latvijā, nonākam pie secinājuma, ka Satversme konsekventi realizē varas dalīšanas principu. Iepriekš tika aprakstīts, ka izpildvarai ir piešķirtas augstas pilnvaras likumdošanas sfērā (MK deleģēta likumdošana, Valsts prezidenta veto), ka tiesu vara iejaucas divu citu varu kompetencē (Satversmes tiesas likuma atcelšana tiesības, Valsts Prezidenta, Ministru kabineta kopumā un atsevišķu ministru aktu atcelšana). Parlamentārisma attīstības vēsturiskā pieredze liecina par vienas varas „iejaukšanas” citu varu darbībā lietderīgumu. Tāds valsts varu savstarpējās mijiedarbības un sadarbības mehānisms tika nosaukts par atturēšanas un pretsparu sistēmu. Tās veidols ir dažādās valstīs atšķirīgs. Klasisko iemiesojumu tā ieguva ASV konstitūcijā.40
…