Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda un sabiedrības integrācijas valoda, tā ir nacionālās identitātes pamats un pasaules daudzveidīgā kultūras mantojuma daļa. Tāpēc Latvijas valsts ir atbildīga gan Latvijas sabiedrības, gan visas pasaules tagadējo un nākamo paaudžu priekšā par latviešu valodas saglabāšanu un attīstīšanu. Tā ir Latvijas valsts kompetence un pienākums, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas var uzņemties atbildību par latviešu valodas saglabāšanu. To nosaka „Valsts valodas politikas pamatnostādņu projekts 2005. – 2014. gadam”.
Pašlaik latviešu valoda runātāju skaita ziņā ir apmēram 150. lielākā valoda starp pasaules 6700 valodām.
Taču latviešu valoda būtu neapdraudēta tikai izolācijā no citām valodām. Šāda situācija 21. gadsimtā nav iespējama, turklāt jāņem vērā, ka lielo valodu grupas ietvaros pastāv īpaša apakšgrupa – ļoti lielās valodas. Starp šīm valodām ir arī galvenās latviešu valodas konkurentvalodas – krievu un angļu valoda.
Šobrīd mērķtiecīgas valodas politikas īstenošanas rezultātā ir atjaunotas PSRS periodā zudušās latviešu valodas funkcijas, ir apturēta latviešu piespiedu lingvistiskā asimilācija, ir pieņemti likumi un citi normatīvie akti, kas nosaka valodu lietošanu noteiktās sociolingvistiskās funkcijās, tomēr reālā latviešu valodas situācijā vērojama neatbilstība starp valodas oficiālo statusu un runātāju lingvistisko uzvedību.
Referātā gribu pievērst uzmanību procesiem, kas patlaban notiek valsts valodas politikas, izglītības jautājumos, kā arī valodas turpmākas ilgspējīgas pastāvēšanas un attīstības iespējām.
Mūsdienu globalizācijas skartajā pasaulē identitātes apzināšanās un saglabāšana ir viena no aktuālākajām problēmām. Tā skar gan veselas valsts, gan atsevišķus indivīdus.
Savukārt nacionālās identitātes galvenais kritērijs un pamats ir valsts valoda. Vienīgie, kas visā Eiropā senatnīguma ziņā var ar mums mēroties, ir lietuvieši. Lietuviešu latviešu valodas ir vissenākās indoeiropiešu valodas Eiropā. Mūsu valoda ir aristokrātiska vēsturiskā kontekstā, no tās izriet mīlestība uz savu zemi un lepnums par tās skaistumu, arī zināma pašpārliecība, atvērtība pret jauno vai svešādo un tieksme pēc izglītības.
Tomēr valodas mūsdienu pasaulē izzūd, pēc zinātnieku atzinumiem pasaulē pašlaik ir ap 6700 valodu, pat ātrāk par augu un dzīvnieku sugām. Pašlaik par apdraudētām uzskata pat ap 50% - 90% pasaules valodu. Par neapdraudētām tiek uzskatītas valodas, kuru runātāju skaits pārsniedz vienu miljonu, kam pastāv rakstu forma un ir plašas sociolingvistiskās funkcijas. Saskaitīts, ka pasaulē šādu valodu nav vairāk par 250. Šādos pārmaiņu periodos, kad izjūtama apdraudētība un nedrošība par nākotni arī sabiedrībā aktivizējas sarunas par valsts valodas identitāti. …
