Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 4.pantu un Valsts valodas likuma 3.pantu Latvijas Republikas valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valodas aģentūras interneta vietne vēsta: „Latviešu valodas valsts valodas statuss nozīmē, ka tā ir vispārējā Latvijas Republikas sabiedrības valoda, kas ir jāzina visiem Latvijas iedzīvotājiem. Valsts valoda ir sabiedrības kopējā saziņas valoda, mācībvaloda, publisko nosaukumu, zīmju un rakstu valoda, iestāžu valoda un darba, darījumu un apkalpošanas valoda. Un valsts varas institūciju pienākums ir nodrošināt, lai šāds valsts valodas statuss tiktu īstenots arī dzīvē.”1
Lai valoda spētu pilnvērtīgi veikt valsts valodas funkcijas, tai jābūt mērķtiecīgi attīstītai, koptai un bagātinātai. „Valsts valodas kvalitātes mērķtiecīgas uzturēšanas nepieciešamība atzīta par svarīgu uzdevumu gandrīz visās pasaules valstīs. Valsts valodas politikas programmas ir daudzās Eiropas valstīs (piem., Spānijā, Lietuvā, Francijā, Slovākijā), vairākās valstīs (piem., Polijā, Dānijā, Igaunijā) pašreiz notiek to izstrāde.”2 Latvijā latviešu valodas kvalitātes mērķtiecīga uzturēšana ir svarīgs valsts uzdevums, un valsts valodas politika – nepieciešama iekšpolitikas stratēģijas sastāvdaļa.3
Referātā aprakstīta Latvijas valsts valodas politika, tās mērķi un īstenošanas pasākumi, kā arī aplūkotas dažādas problēmas, kas saistītas ar valsts valodas politiku.…