Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšana un dalība ES latviešu valodai sniedz iespējas pilnā mērā funkcionēt kā mūsdienīgai un modernai valodai. Taču šīs iespējas īstenošanai nepieciešams Latvijas valsts ieguldījums visos valodas politikas īstenošanas aspektos: juridiskajā – likumos un normatīvajos aktos nosakot valsts valodas politiku, tās virzību, mērķus, īstenošanu; pedagoģiskajā – nodrošinot latviešu valodas apguvi visos valodas prasmes līmeņos, un lingvistiskajā – nodrošinot gan valodas zinātnisku izpēti, gan standartizācijas un normēšanas darbu, gan valodas mērķtiecīgu un sistēmisku attīstīšanu (Apinis R. u.c., 2009).
Latviešu valodas pozīcijas pēdējo gadu laikā stipri ietekmējušas globalizācijas tendences mūsdienu pasaulē un informācijas sabiedrības straujā attīstība. Spēcīgā valodu konkurence, migrācijas radītās pārmaiņas valodas situācijā, pašu latviešu lingvistiskā attieksme un uzvedības īpatnības traucē valsts valodas pozīciju stiprināšanai daudzās sabiedrības dzīves jomās. Visi šie faktori iezīmē bīstamu tendenci: iedzīvotāju valsts valodas prasme, kas šobrīd Latvijā ir augsta, neatbilst valsts valodas lietojumam.
Neskatoties uz to, ka negatīvie dzimstības rādītāji un pieaugošā emigrācija ir iemesls latviešu valodas runātāju skaita samazinājumam, valodas vides pārmaiņām, tādējādi izraisot konkurentvalodu (krievu un angļu) lomas palielināšanos; arvien pieaugošā emigrācija un valsts ekonomiskās labklājības uzlabošanās jau tuvākajā nākotnē radīs arī pieaugošu imigrāciju, kas savukārt radīs jaunus izaicinājumus valodas situācijai Latvijā, Latvijas iedzīvotāju valodu prasme Latviešu valodas prasme cittautiešu vidū joprojām pakāpeniski uzlabojas. To savās daudzajās publikācijās atzīst arī ministre, profesore I. Druviete, kura devusi milzīgu ieguldījumu latviešu valodas kā valsts valodas politikā, palīdzot ieviest valstī arī bilingvālo izglītību.
…
