Valsts valodas likums

Šaubu nav, ka latviskajai sabiedrībai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pieņemtais rezolūcijas projekts par nevardarbīgo pretošanos valsts valodas ieviešanai bija nepatīkams pārsteigums. Šādas rezolūcijas varētu pieņemt valstīs, kur valda aparteīds (rasu diskriminācijas veids), notiek metodiska un konsekventa cittautiešu apspiešana. Lielākā daļa latviešu tomēr nejūtas kādu apspieduši, ja vēlas šavā valstī runāt savā valodā. Kā nekā jau Satversmes 4. pantā teikts, ka valsts valoda LR ir latviešu valoda.
Valdība aicina iedzīvotājus nepakļauties kreiso politisko spēku provokatīvajiem un bezatbildīgajiem aicinājumiem uz pilsonisko nepakļaušanos valodas normu sakarā, jo to mērķis ir šķelt sabiedrību pēc valodas vai nacionālās piederības, izraisīt savstarpēju naidu un neuzticību dažādu tautību iedzīvotāju vidū. Valdība arī atgādina, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izmantot savu dzimto valodu tajās jomās, kuras nereglamentē valsts Valodas likums. Tikai integrēta sabiedrība nodrošina valstī pilsonisko mieru un saprašanos, tāpēc valdība stingri sekos likuma ievērošanai.
Premjers Andris Bērziņš paudis neizpratni par PCTVL rīcību, jo EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācija) kā arī ASV atzinušas Valsts valodas noteikumus par atbilstīgiem Latvijas starptautiskajām saistībām un cilvēktiesību normām. Premjers noraida iespēju krievu valodai piešķirt otrās valsts valodas statusu.

…