Pēc marksistiski-ļeņiniskās hipotēzes pirmatnējās kopienas iekārta ir sabiedriski ekonomiska formācija, kas pastāvēja pirms šķiru , valsts un tiesību rašanās. Šai iekārtai raksturīgs ražošanas līdzekļu sabiedriskais īpašums un to primitīvisms. Pēc šīs teorijas pirmatnējā ekonomiskā vienlīdzība nenozīmē to, ka nepastāv ļaužu sabiedriska organizācija,varas izpausmes un normas, kas regulē attiecības starp cilvēkiem. Teorija māca, ka pirmatnējās sabiedrības galvenā cilvēku kopības forma ir ģints, kas ir asinsradinieku grupa un kuras locekļi ir savstarpēji saistīti kolektīvā darbā un sadalē. Ģintis parasti apvienojas ciltīs. Ciltīm ir savs nosaukums, teritorija, kopīga valoda vai dialekts un paražas, un tā ir jau sabiedrības organizācijas forma. Vara ģints iekārtā pieder visai sabiedrībai. Tas izpaužas, kopsapulcē ievēlot vecāko vai vadoni. Ģints lietas izlemj kopsapulce, kurā visi locekļi var brīvi izteikties un paust savu viedokli. Tātad ģints locekļiem ir vienādas tiesības un pienākumi.Taču , kā uzskata šīs mācības teorētiķi, arī ģints iekārtā sastopama piespiedu vara, jo jānodrošina cilts pastāvēšana.
Pēc šīs teorijas pieņēmuma, sabiedrībai attīstoties, vienlaicīgi notiek varas atsvešināšanās process. Kopmpetences vara savas pozīcijas atdod varai, kas balstīta uz indivīda sabiedrisko statusu. Kompetence vairs nav šīs varas neatņemams elements. par kompetences reālām pazīmēm citu acīs kļūst bagātība un tituls. Kā arī veidojas monogāmas ģimenes, kurām pieder uzkrātais īpašums- privātīpašums, kas savukārt, rada ekonomisko nevienlīdzību un sabiedrības sadalīšanos šķirās.Tādejādi rodas nepieciešamība pēc zināmas varas organizācijas- pēc valsts, kas nodrošinātu un sargātu pastāvošo kārtību. Pastāv arī citas teorijas par valsts un tiesību izcelšanos.…
