Referāts
Humanitārās zinātnes
Socioloģija
Valsts un pašvaldību privatizēto daudzdzīvokļu namu apsai...-
Valsts un pašvaldību privatizēto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas problēmas
DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMO MĀJU APSAIMNIEKOŠANAS TIESISKIE ASPEKTI
Apskatot kārtību un veidu, kā tiek apsaimniekoti dzīvojamie daudzdzīvokļu nami pēc dzīvokļu privatizācijas, ir jāvadās pēc divām normatīvo aktu pamata grupām. Pirmām kārtām tas ir Civillikums. Otrā normatīvo aktu grupa sastāv no speciāliem likumiem, kas reglamentē dzīvokļa īpašuma pārvadīšanu: likumi “Par dzīvokļa īpašumu”, “Par valsts un pašvaldības objektu privatizāciju”, “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”, “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, u c. Tādēļ, analizējot esošo likumdošanu, ir jābalstās uz sekojošiem kritērijiem:
1) privatizētais dzīvoklis ir personiskais īpašums, tas nozīmē, ka tā ietilpst gan likuma “Par dzīvokļu īpašumiem”, gan arī Civillikuma darbības jomā;
2) privatizētais dzīvoklis var atrasties namā, kas pieder valstij vai pašvaldībai;
3) daudzdzīvokļu nams var atrasties uz zemes gabala, kas pieder, vai nu fiziskais, vai juridiskais personai, vai arī valstij vai pašvaldībai.
Pamatojoties uz jau minētajiem kritērijiem, var veikt darbojošās likumdošanas, kas reglamentē daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas kārtības brīvu analīzi. Pirmām kārtām ir jānoskaidro pamatprincipi, pēc kuiem tiek veidotas privatizētā dzīvokļa īpašnieka likumiskās attiecības ar organizācijām, kas nodrošina daudzdzīvokļu nama apkalpošanu un nepieciešamo komunālo pakalpojumu piegādi.
Likums “Par valsts un pašvaldības objektu privatizāciju” nosaka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību, un tā mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;
2) dzīvoklis - daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta dzīvošanai paredzēta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka darbnīca);
3) kopīpašumā esoša mājas daļa - daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;
4) kopīpašuma domājamā daļa - daļa, kas proporcionāla dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas platībai attiecībā pret visu mājā esošo dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu kopējo platību;
5) neapdzīvojamā telpa - daudzdzīvokļu mājā esoša telpa vai telpu komplekss, kas kā neapdzīvojamā telpa ir iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi un durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus neapdzīvojamās telpas esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis);
6) dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai - tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un reģistrētu šo māju vai māju un zemi zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai;
7) valsts dzīvojamā māja - valsts īpašumā esoša dzīvojamā māja, kas nodota valsts iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) valdījumā;
8) privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā un citi termini .
…
Apskatot kārtību un veidu, kā tiek apsaimniekoti dzīvojamie daudzdzīvokļu nami pēc dzīvokļu privatizācijas, ir jāvadās pēc divām normatīvo aktu pamata grupām. Pirmām kārtām tas ir Civillikums. Otrā normatīvo aktu grupa sastāv no speciāliem likumiem, kas reglamentē dzīvokļa īpašuma pārvadīšanu: likumi “Par dzīvokļa īpašumu”, “Par valsts un pašvaldības objektu privatizāciju”, “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”, “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, u c. Tādēļ, analizējot esošo likumdošanu, ir jābalstās uz sekojošiem kritērijiem: 1) privatizētais dzīvoklis ir personiskais īpašums, tas nozīmē, ka tā ietilpst gan likuma “Par dzīvokļu īpašumiem”, gan arī Civillikuma darbības jomā; 2) privatizētais dzīvoklis var atrasties namā, kas pieder valstij vai pašvaldībai; 3) daudzdzīvokļu nams var atrasties uz zemes gabala, kas pieder, vai nu fiziskais, vai juridiskais personai, vai arī valstij vai pašvaldībai....
- Atkritumu apsaimniekošana
- Bīstamo atkritumu režīms
- Valsts un pašvaldību privatizēto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas problēmas
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Valsts policijas uzbūve
Referāts augstskolai26
-
Valsts civildienesta būtība
Referāts augstskolai15
Novērtēts! -
Valsts atbildība. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā
Referāts augstskolai11
-
Tiesiskas valsts idejas rašanās un evolūcija
Referāts augstskolai10
Novērtēts! -
Baznīcas un valsts savstarpējās attiecības
Referāts augstskolai14
Novērtēts!