Secinājumi
• Uzņēmumiem, kas darbojas pasaules tirgos ir jāievēro, starptautiskie standarti, kas nosaka noteiktu preču un pakalpojumu parametrus un īpašības, nacionālās likumdošanas īpatnības ārējās tirdzniecības, preču un pakalpojumu, informācijas un tehnoloģiju apmaiņas jomā, kā arī esošās starpvalstu vienošanās (daudzpusējās vai divpusējās), kas reglamentē ārējo ekonomisko darbību.
• Starptautisko tirdzniecību var raksturot kā preču, pakalpojumu, informācijas un tehnoloģijas plūsmas, kas virzās viena otrai pretī, šīs plūsmas pārvēršas par importu un eksportu.
• Jebkuram uzņēmumam ir jāievēro tās valsts likumdošana un ierobežojumi, kas noteikti katrā valstī.
• Uzņēmējdarbība ir indivīda vai to grupu darbība, kuras neatņemama sastāvdaļa ir uzņēmējdarbības brīvība. Tomēr uzņēmējdarbības brīvība nevar būt absolūta.
• Valsts uzdevums ir pasargāt tirgus ekonomiku no dažādām ļaunprātībām, korupcijas, negodīgas konkurences.
• Visi valsts ierobežojumi tirgus ekonomikā ir orientēti uz šādiem galvenajiem mērķiem: apkārtējās vides aizsardzība; patērētāju tiesību aizsardzība; darba aizsardzība un darba ņēmēju tiesību aizsardzība; ekonomiskās sistēmas aizsardzība (pretmonopolu likumdošana un aizsardzība pret negodīgu konkurenci).
…