1. Valsts teorija iekļauj sevī svarīgāku likumsakarību valsts attīstībā un funkcionēšanā. 1.juridiska valsts teorija izskata vispārējas valsts problēmas (būtība,pazīmes,saturs,funkcijas). 2.politoloģiska-izpēta kopīgas un īpašas pazīmes politiskajos režīmos (valsts jautājumi,varas dalīšana). 3.salīdzinoša-pēta dažādu valstu valsts modelēs (valsts formas un tipi).
5. Valsts, ka sabiedrības organizācijas forma.
Sabiedrība - cilvēku kopums, ko saista noteiktās attiecības. Valsts, ka sabiedrības organizācijas formu sauc arī pilsonisko sabiedrību. Pilsoniskas sabiedrības pazīmes: brīvu indivīdu kopība, sociālā brīvība, atklāta kopība, pašattistoša un pašpārvaldoša sistēma. Indivīds var atrasties daudzās sociālās grupās (ģimene, valsts utt)
7. Teoloģiskā teorija. Tas galvenā doma ir ka valstij ir dievišķīgs pirmavots (visa vara no dieva). Tas varai piešķīra neapšaubāmu obligātumu. Patriarhālas teorijas dibinātāji ir Platons un Aristotelis. Savā darbā Valsts, Platons stāsta par to ka no vienas ģimenes attīstās valsts, kur teva var ir tas pats kas monarha vara. Valsts pamatā ir savstarpēja cieņa un tēva mīlestība. Līguma teorija (Russo,Lokk,Radičevs). Saskaņa ar to valsts rodas valsts līguma slēgšanas rezultāta starp cilvēkiem kurus tas līgums pārveidos vienotā tautā. Tas liguma pamatā tiek veidota pilsoniska sabiedrība un tas politiska forma – valsts. Valsts nodrošina privātīpašuma aizsardzību un cilvēku drošību. Vardarbības teorijas pielūdzēji politiskas varas pamatā redzēja nevis ekonomiskas attiecības, bet gan iekārošanu, vardarbību un pakļaušanu verdzībā. Viņi apgalvoja ka šādas vardarbības rezultātā tiek izveidota pretējo valsts elementu kopība.
8. Platons un Aristotels uzskatīja ka jebkuras valsts uzdevums ir tikumības apstiprināšana. Cicerons jau domāja ka valsts ir cilvēku savienība, kuri ir apvienoti ar vienu kopējam tiesībām un kopīgam labumam. Russo-cilvēka brīvību attīstība un realizācija.…