Valsts teorija

Mūsdienās valsts būtību un pienākumus katrs cilvēks uztver savādāk, jo katrs no mums ir individualitāte. To vēl jo vairāk apstiprina tas, ka mēs dzīvojam demokrātiskā republikā, kura jau vairāk kā 10 gadus ir neatkarīga.
Valsts ir viens no tiem vārdiem, kuru cilvēki lieto bieži un dažādos kontekstos, un katram veidojas savs priekšstats par to, ko apzīmē ar šo vārdu. Valsts – viena no sabiedrības organizācijas formām, vienas augstākas varas tiesiski organizēts un vadīts noteikts cilvēku kopums konkrētā teritorijā. Valstij raksturīga vara, kurai piemīt patstāvība un suverenitāte; iedzīvotāji, kas pakļauti šai varai; teritorija, kuras robežās vara darbojas.
Valsts jēdzienu var iedalīt: 1) zinātniskos;
2) ideoloģiskos.
Nereti šo jēdzienu ideoloģiskais un zinātniskais elementi tik cieši savijas kopā, ka reizēm ideoloģiskais pat pakļauj sev zinātnisko. Un tomēr neatkarīgi no tā teorētiskai valsts izpratnei, salīdzinot ar ikdienas, ir tā priekšrocība, ka tā apkopoti atspoguļo samērā daudzu kaut kādā ziņā vienveidīgu valstu svarīgākās īpašības.
Apskatot tos, vispirms jāņem vērā valsts vēsturiskā attīstība, kas nosaka arī valsts teorētiskās izpratnes izmaiņas. Līdz ar to veidojas un laika gaitā nomaina cita citu arī dažādas valsts teorijas.
Jebkurai valstij raksturīgi trīs pamatelementi, ar ko tā atšķiras no visām pārējām mūsdienu sabiedrības organizācijām:
1)Noteikta teritorija;
2)Šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji – valsts suverēnā tauta;
3)Vara, ko, atšķirībā no citiem varas veidiem, sauc par publisko varu…