Mūsdienās valstu savstarpējās attiecības ir krasi izmainījušās no tā, kādas tās bija, piemēram, pirms 100 gadiem. Globalizācijas procesu dēļ mūsdienās valstu savstarpēja sadarbība kā ekonomiski, tā arī militāri un politiski ir kļuvusi par vitālu nepieciešamību, tādējādi ir krasi mainījies pats starptautisko tiesību koncepts un tā noregulēšanas mehānismi. Taču, izmaiņas vienā sfērā noved pie izmaiņām citās sfērās. Tādējādi ir būtiski noskaidrot, kā šāda starptautisko tiesību attīstība ietekmē valstu suverenitāti. Darba autors izpētīs starptautisko attiecību būtību tieši suverenitātes aspektā. Tiks noskaidrots suverenitātes jēdziena saturs gan no nacionālā, gan starptautiskā skatījuma un izstrādāti attiecīgie secinājumi par attīstības tendencēm.
Pētījuma objekts: valsts suverenitāte.
Pētījuma priekšmets: valsts suverenitātes koncepts mūsdienu starptautiskajās tiesībās.
[..] Tātad, mūsdienu starptautisko tiesību izpratnē valstis attiecības galvenokārt var noregulēt - slēdzot starptautisku līgumu ar citu valsti vai valstīm, tādējādi uzņemoties saistības un zināmā mērā pakļaujot savu suverenitāti. Starptautisko līgumu definējums - skaidri izteikta valstu (arī citu starptautisko tiesību subjektu) vienošanās par savstarpējo attiecību regulēšanu saskaņā ar šajā līgumā norādītajām tiesībām un pienākumiem(25) , jau pašā pamatā norāda, ka ir valstu savstarpēja vienošanās. Tā pat valstis var iestāties starptautiskās organizācijās (ANO, UNESCO), dibināt savienības (ES, NVS), konfederācijas (Amerikas Valstu Konfederācija) un apvienoties federācijās. Visi šie attiecību noregulēšanas veidi zināmā mērā ierobežo valstu suverenitāti, taču būtiskais elements, kura dēļ valstis saglabā savu suverenitāti, ir [..]